Čuvani
Čuvani (pašnosaukums: этэль, этал, чуванцы no čukču: чаунджи — ‘piekrastes ļaudis’) ir Krievijas Federācijas Tālo Austrumu un Galējo Ziemeļu tauta. Mīt galvenokārt Anadiras upes baseinā Čukotkas autonomā apvidus Anadiras rajonā. 2010. gada Krievijas tautskaitē par čuvaniem sevi atzina 1002 cilvēki. Agrāk čuvani runājuši pie jukagiru valodu saimes piederošajā čuvanu valodā, bet tā izmirusi jau 19. gadsimtā.[1]
| Visi iedzīvotāji | |
|---|---|
| 1300 (2010) | |
| Reģioni ar visvairāk iedzīvotājiem | |
 KrievijaČukotkas autonomais apvidus Magadanas apgabals | |
| Valodas | |
| krievu valoda, čukču valoda | |
| Reliģijas | |
| pareizticība | |
| Radnieciskas etniskas grupas | |
| jukagiri | |
Vēsture
labot šo sadaļu
Čuvanu etnoss radies no areāla austrumos mitušās jukagiru cilts, kuri lielā mērā asimilējušies čukču etnosā un pārņēmuši to valodu. Jau 19. gadsimta beigās izšķīra divas čuvanu grupas: nomadu čuvanus, kas runāja galvenokārt čukču valodā un nodarbojās ar briežkopību un nometniekus čuvanus, kas dzīvoja ciemos un runāja krievu valodā. Nometnieku čuvanu ģenēzē ievērojama nozīme bija 18. gadsimtā uz Anadiras baseinu pārceltajiem kazakiem, kas sajaucās ar vietējiem iedzīvotājiem, bet paturēja krievu valodu un sadzīves paražas.
Mūsdienās čuvani dzīvo Anadiras rajona Markovas (255), Čuvanskas (135) un Sņežnojes (111) ciemos, kā arī Anadiras (211) pilsētā.
Atsauces
labot šo sadaļuĀrējās saites
labot šo sadaļu- НАРОДЫ РОССИИ. Чуванцы Arhivēts 2022. gada 28. martā, Wayback Machine vietnē.