Atvērt galveno izvēlni

Čūskērglis

vanagu dzimtas plēsīgais putns

Čūskērglis (Circaetus gallicus) ir vidēja auguma vanagu dzimtas (Accipitridae) plēsīgais putns. Tam ir plašs izplatības areāls. Ligzdošanas teritorijas Eiropā sākas ar Portugāli un Vidusjūras reģionu, no Spānijas līdz Turcijai, turpinās pāri Arābijai, Austrumeiropai un tālāk uz austrumiem līdz Balhaša ezeram Centrālāzijā. Ziemeļu robeža sasniedz Igauniju, dienvidu — Ziemeļāfriku. Nelielas populācijas ligzdo un arī ziemo Indijā, Vjetnamā un dažās Indonēzijas salās.[1][2] Izņemot Dienvidāzijas un Dienvidaustrumāzijas populācijas, čūskērglis ir gājputns un rietumu populācijas ziemo Āfrikā tūlīt aiz Sahāras, bet uz ziemeļiem no ekvatora, austrumu populācijas ziemo Indijā.[2][3] Eiropā ligzdo 8400—13 000 pāru čūskērgļu, lai gan to skaits pēdējās desmitgadēs ir nedaudz samazinājies.[2] Vislielākā Eiropas populācija mājo Spānijā.[4] Čūskērglis saskaņā ar Starptautiskās dabas un dabas resursu aizsardzības savienības (IUCN) datiem nav apdraudēta putnu suga (angļu: least concern),[1] lai gan Eiropā tā ir iekļauta aizsargājamo putnu sarakstā.[2]

Čūskērglis
Circaetus gallicus (Gmelin, 1788)
Čūskērglis
Klasifikācija
ValstsDzīvnieki (Animalia)
TipsHordaiņi (Chordata)
KlasePutni (Aves)
KārtaVanagveidīgie (Accipitriformes)
DzimtaVanagu dzimta (Accipitridae)
ApakšdzimtaČūskērgļu apakšdzimta (Circaetinae)
ĢintsČūskērgļi (Circaetus)
SugaČūskērglis (Circaetus gallicus)
Izplatība
Circaetus gallicus distribution map.png
  Ligzdošanas areāls migrējošiem čūskērgļiem
  Nometnieku areāls
  Ziemošanas areāls
Čūskērglis Vikikrātuvē

LatvijāLabot

 
Latvijā čūskērglis ir reti sastopams putns
 
Čūskērglis spēj ilgstoši planēt, riņķojot virs kāda klajuma un cenšoties saskatīt medījumu

Čūskērglis Latvijā ir reti sastopams plēsīgais putns. Tas galvenokārt novērojams austrumu daļā, bet ne tikai. Novērojumi ir bijuši dažādos valsts reģinos.[5] Neliels skaits ligzdo mežos pie augstajiem purviem, apmēram 5—20 pāri.[2][3]

IzskatsLabot

Čūskērglis ir vidēji liels dienas plēsīgais putns ar gariem, platiem spārniem un garām, neapspalvotām kājām. Tā ķermeņa garums ir 62—67 cm, spārnu izplētums 170—195 cm, svars tēviņiem 1,2—2 kg, mātītēm 1,3—2,3 kg.[2][6][7] Putnu var samērā viegli atpazīt pēc tā gaišā apspalvojuma. Pavēdere ir ļoti gaiša, gandrīz balta un koši kontrastē ar tumšo galvu un krūtīm, kuras ir brūnas. Arī mugura ir pelēkbrūna, bet gaišāka kā spārnu lidspalvas. Uz vēdera un spārnu apakšpuses tumšu plankumu joslas, bet uz īsās un samērā šaurās astes 3 vai 4 šķērsjoslas, kas redzamas gan no augšpuses, gan apakšpuses. Čūskērglim ir pūcei līdzīga, apaļa, liela galva ar relatīvi mazu knābi.[7] Vaskādiņa pelēka, knābis – pelēks ar melnu galu. Acis ir koši dzeltenas vai oranžas, bet jaunajiem putniem tās ir nedaudz gaišākas. Kājas visu vecumu putniem zilganpelēkas. Jaunajiem putniem ķermeņa apakšpuses raibumojums var būt ļoti neizteikts, gar astes galu un spārnu pakaļmalu izteikta gaiša josla. Pieaugušajiem putniem šī josla ir nevienmērīga. Spārnu augšpusē jaunajiem čūskērgļiem ir gaiši segspalvu gali.[2] Abi dzimumi izskatās vienādi, lai gan mātītes ir nedaudz smagākas un ar garāku asti.[7]

UzvedībaLabot

Čūskērglis pamatā ir zemieņu putns. Lai arī tas sastopams līdz 2300 metriem virs jūras līmeņa, galvenokārt mājo no jūras līmeņa līdz 1200 metriem.[8] Visbiežāk čūskērglis mājo atklātās ainavās (pļavās, purvos, lauksaimniecības tīrumos, stepēs, pustuksnešos), kas mijas ar retinātiem skujkoku mežiem un krūmājiem. Tomēr tas sastopams arī dziļos mežos.[7] Čūskērgļi ir gājputni. To rudens migrācija sākas septembrī vai oktobrī, bet uz ligzdošanas vietām atgriežas aprīlī.[2] Čūskērglis kopumā ir kluss putns, lai gan balsi izdod biežāk nekā daudzi citi dienas plēsīgie putni, īpaši riesta laikā.[7] Tas ir ļoti spēcīgs lidotājs un pavada vairāk laika spārnos kā jebkura cita suga čūskērgļu ģintī. Ar saviem platajiem spārniem, metot loku pēc loka, tas ilgstoši planē virs kāda lauka, cenšoties pamanīt medījumu.[7]

BarībaLabot

 
Lai arī čūskērglis galvenokārt medī čūskas, reizēm tas nomedī kādu grauzēju
 
Čūskērglim ir relatīvi mazs knābis

Kā jau putna nosaukums norāda, čūskērglis barojas galvenokārt ar čūskām, kuras garumā ir līdz 150 cm, bet retos gadījumos tās ir arī lielākas.[7][8] Čūska tiek apēsta vesela, ar galvu pa priekšu. Visbiežāk nomedītās čūskas nav indīgas, lai gan reizēm tiek medītas arī indīgās čūskas.[7] Nelielos daudzumos čūskērglis medī arī ķirzakas vai citus rāpuļus, reizēm abiniekus, putnus, lielus kukaiņus un zīdītājus, kas nav lielāki par trusi. Medījumu noskata lidojot. Augstums var būt ļoti dažāds, līdz pat 500 metru augstumā, bet visbiežāk 10—30 metru joslā.[2][8] Reizēm čūskērgli var novērot plivinoties gaisā uz vietas. Mēdz arī sēdēt stabu un koku galos, uzmanīgi vērojot apkārtni.[2] Ja čūska ir liela, reizēm var novērot čūskērgļa cīņu ar to uz zemes, rāpulim satinoties ap putna kājām.[9]

LigzdošanaLabot

Čūskērgļi veido monogāmus pārus. Riesta laikā tiek izpildīti īpaši apļveida lidojumi, kas mijas ar pikēšanu, putnam krītot 15—20 metrus lejup. Tēviņš ik pa brīdim kliedz.[8] Gadā čūskērgļiem ir viens perējums un katru gadu tiek būvēta jauna ligzda.[7] To parasti būvē koku galotnēs 3—7 metru augstumā, lai gan var būt arī 2—25 metru augstumā.[8] Retumis ligzda tiek iekārtota uz klintīm. Reizēm ligzdošanai tiek izmantotas citu putnu pamestās ligzdas. Ligzda ir samērā maza, ņemot vērā putna izmēru. Tās platums ir 50—75 cm, augstums 20—25 cm. Būvēta no īsiem zariņem (5—10 cm gariem[8]) un izklāta ar zaļām lapām un zāli.[7] Ligzdu būvē pāris kopīgi, tēviņš parasti pienes ligzdas materiālu, bet mātītei būvē. Dējumā viena balta ola, kas ir noapaļoti ovāla. Inkubācijas periods 45—47 dienas. Perē galvenokārt mātīte, bet retumis arī tēviņš. Putnēns ir ligzdgulis. To aprūpē abi vecāki – tēviņš pienes barību, bet mātīte baro. Jaunajam putnam apspalvojums izaug 70—75 dienu vecumā, bet apmēram 60 dienu vecumā tas mēdz pārcelties uz ligzdai tuvākajiem zariem.[2] Dzimumbriedumu jaunie putni sasniedz 3—4 gadu vecumā.[8] Čūskērglis dzīvo līdz 17 gadiem.[7]

Radniecīgās sugasLabot

Čūskērglim vistuvākā radniecība ir ar beduīnu čūskērgli (Circaetus beaudouini), melnkrūšu čūskērgli (Circaetus pectoralis) un pelēko čūskērgli (Circaetus fasciolatus), kuri kādreiz tika sistematizēti kā čūskērgļa pasugas.[8] Tuva radniecība tam ir arī ar akrobātērgli (Terathopius ecaudatus) un melno grifu (Aegypius monachus).[8]

AtsaucesLabot

  1. 1,0 1,1 IUCN: Circaetus gallicus
  2. 2,00 2,01 2,02 2,03 2,04 2,05 2,06 2,07 2,08 2,09 2,10 Latvijas daba: Čūskērglis (Circaetus gallicus)
  3. 3,0 3,1 «Ornitofaunistika: Čūskērglis Circaetus gallicus». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2013. gada 24. aprīlī. Skatīts: 2015. gada 30. janvārī.
  4. Interview with Gregorio Moreno-Rueda about the Short-toed Eagle in Spain and it's impact on snake biodiversity
  5. LOB: Čūskērglis Circaetus gallicus
  6. Del Hoyo, J. Elliott, A. and Sargatal, J. (1994) Handbook of the Birds of the World Volume 2: New World Vultures to Guineafowl Lynx Edicions Barcelona
  7. 7,00 7,01 7,02 7,03 7,04 7,05 7,06 7,07 7,08 7,09 7,10 «ARKive: Short-toed snake-eagle (Circaetus gallicus)». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2014. gada 30. decembrī. Skatīts: 2015. gada 30. janvārī.
  8. 8,0 8,1 8,2 8,3 8,4 8,5 8,6 8,7 8,8 «The Eagle Directory: Short-Toed Snake Eagle - Circaetus gallicus». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2015. gada 18. februārī. Skatīts: 2015. gada 30. janvārī.
  9. Jerdon, TC (1862). The Birds of India. Volume 1 Military Orphan Press. p. 77.

Ārējās saitesLabot