Čūskērgļu apakšdzimta
Čūskērgļu apakšdzimta (Circaetinae) ir vanagu dzimtas (Accipitridae) apakšdzimta, kas apvieno 15 mūsdienās dzīvojošas sugas un kas tiek iedalītas 4 ģintīs.[1][2][3] Izņemot vienu sugu, visas pārējās mājo Vecās Pasaules siltajos reģionos: vai nu Dienvidāzijā, vai Āfrikā.[4] Vienīgais, kas migrē starp Eirāzijas mēreno joslu un Āfriku, ir čūskērglis (Circaetus gallicus). Arī Latvijā nelielā skaitā ligzdo šī suga (5—20 pāri).[5]
| Čūskērgļu apakšdzimta Circaetinae (Blyth, 1849) | |
|---|---|
 Čūskērglis (Circaetus gallicus) | |
| Klasifikācija | |
| Valsts | Dzīvnieki (Animalia) |
| Tips | Hordaiņi (Chordata) |
| Klase | Putni (Aves) |
| Kārta | Vanagveidīgie (Accipitriformes) |
| Dzimta | Vanagu dzimta (Accipitridae) |
| Apakšdzimta | Čūskērgļu apakšdzimta (Circaetinae) |
Kopīgās īpašības
labot šo sadaļuČūskērgļu apakšdzimtas sugas ir liela vai vidēja auguma plēsīgie putni ar lieliem, platiem spārniem. Šīs sugas pamatā specializējušās čūsku un citu rāpuļu medīšanā, tādēļ ieguvušas čūskērgļu nosaukumu. Tomēr divas sugas ir izņēmums: akrobātērgļa (Terathopius ecaudatus) diēta ir ļoti vispārīga, bez īpašas specializācijas,[6] bet Filipīnu ērglis (Pithecophaga jefferyi) medī zīdītājus.[7] Visām šīs grupas sugām ir plēsīgs, izliekts knābis, ar kuru tiek saplēsta upura miesa, spēcīgas kājas un asi nagi. Šiem putniem ir ļoti laba redze, un tie spēj saskatīt medījumu no liela attāluma.
Sistemātika
labot šo sadaļu- Čūskērgļu apakšdzimta (Circaetinae)[3]
- Akrobātērgļi (Terathopius)
- Akrobātērglis (Terathopius ecaudatus)
- Cekulainie čūskērgļi (Spilornis)
- Andamanu čūskērglis (Spilornis elgini)
- Cekulainais čuskērglis (Spilornis cheela)
- Filipīnu čūskērglis (Spilornis holospilus)
- Kalnu čūskērglis (Spilornis kinabaluensis)
- Nikobāru čūskērglis (Spilornis klossi)
- Sulavesi čūskērglis (Spilornis rufipectus)
- Čūskērgļi (Circaetus)
- Beduīnu čūskērglis (Circaetus beaudouini)
- Brūnais čūskērglis (Circaetus cinereus)
- Čūskērglis (Circaetus gallicus)
- Kongo čūskērglis (Circaetus spectabilis)
- Melnkrūšu čūskērglis (Circaetus pectoralis)
- Pelēkais čūskērglis (Circaetus fasciolatus)
- Rietumāfrikas čūskērglis (Circaetus cinerascens)
- Filipīnu ērgļi (Pithecophaga)
- Filipīnu ērglis (Pithecophaga jefferyi)
- Akrobātērgļi (Terathopius)
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ «Phylogeny of eagles, Old World vultures, and other Accipitridae based on nuclear and mitochondrial DNA». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2011. gada 6. jūnijā. Skatīts: 2020. gada 23. martā.
- ↑ «IOC World Bird List: Hoatzin, New World vultures, Secretarybird, raptors, 2020». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2020. gada 24. aprīlī. Skatīts: 2020. gada 23. martā.
- ↑ 3,0 3,1 «Hawks, Kites, Eagles». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 5. martā. Skatīts: 2015. gada 29. janvārī.
- ↑ Molecular Phylogenetics of Diurnal Birds of Prey in the Avian Accipitridae Family
- ↑ «Latvijas daba: Čūskērglis (Circaetus gallicus)». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 5. martā. Skatīts: 2015. gada 29. janvārī.
- ↑ «Орёл-скоморох». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2021. gada 17. aprīlī. Skatīts: 2015. gada 29. janvārī.
- ↑ «ARKive: Philippine eagle (Pithecophaga jefferyi)». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2010. gada 4. februārī. Skatīts: 2015. gada 29. janvārī.