Nātrija nitrāts
Nātrija nitrāts (NaNO3) ir balta, kristāliska viela, kas šķīst ūdenī. Līdz 19. gs. tas bija galvenā slāpekļa savienojumu (slāpekļskābes) izejviela. Lielākās nātrija nitrāta atradnes atrodas Čīlē, tāpēc to dažreiz sauc arī par Čīles salpetri.
Nātrija nitrāts | |
---|---|
Nātrija nitrāta struktūrformula Nātrija nitrāta kristāli | |
Citi nosaukumi |
Čīles salpetris, nātrija salpetris |
CAS numurs | 7631-99-4 |
Ķīmiskā formula | NaNO3 |
Molmasa | 85 g/mol |
Blīvums | 2300 kg/m3 |
Kušanas temperatūra | 580 K (307 °C) |
Viršanas temperatūra | 653 K (380 °C) — sadalās |
Šķīdība ūdenī |
92,1 g/100 ml (25 °C) 180 g/100ml (100 °C) |
Iegūšana
labot šo sadaļuMūsdienās slāpekļskābi ražo, oksidējot amonjaku, un pašu nātrija nitrātu dažreiz iegūst nātrija hidroksīda vai karbonāta reakcijā ar slāpekļskābi:
- Na2CO3 + 2HNO3 → 2NaNO3 + CO2 + H2O
Izmantošana
labot šo sadaļuAgrāk slāpekļskābi ražoja no nātrija nitrāta un sērskābes:
- 2NaNO3 + H2SO4 → 2HNO3 + Na2SO4
Šī reakcija ir eksotermiska un slāpekļskābe izdalās gāzveida formā (lai iegūtu šķidrumu, to ir jākondensē).
Līdz Pirmajam Pasaules karam nātrija nitrātu plaši izmantoja par izejvielu slāpekļskābes un ar to saistīto sprāgstvielu ražošanā. Lai arī nātrija nitrātu ir iespējams lietot par izejvielu šaujampulvera ražošanai, tas tomēr nav tik efektīvs, kā kālija nitrāts, jo ir higroskopisks. Pārtikas rūpniecībā nātrija nitrātu dažreiz lieto par konservantu (E251).
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Nātrija nitrāts |
Šis ar ķīmiju saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |