Čārlzs Džordžs Gordons (angļu: Charles George Gordon; dzimis 1833. gada 28. janvārī, miris 1885. gada 25. janvārī) saukts arī par Ķīnas Gordonu (Chinese Gordon), Hartūmas Gordonu (Gordon of Khartoum) un Gordonu-pašā (Gordon Pasha), bija 19. gadsimta britu ģenerālis un koloniju administrators.
Piedalījies Krimas karā - Sevastopoles aplenkumā, par ko no Francijas saņēmis Goda Leģiona ordeņa nosaukumu. No 1860. gada darbojās Ķīnā, 1863. gadā kļūdams par t.s. Vienmēr uzvarošās armijas komandieri. Tā bija Ķīnas armija, kas tika izveidota pēc eiropiešu armiju parauga, un tai bija būtiska loma Taipinu sacelšanās apspiešanā.
1873. gadā stājās Ēģiptes hedīva dienestā, vēlāk kļūdams par Sudānas ģenerālgubernatoru. 1879. gadā pameta Ēģiptes dienestu. 1884. gadā britu valdība piedāvāja Gordonam vadīt operāciju eiropiešu evakuācijai no Sudānas, jo valstī bija sākusies Mahdi sacelšanās. Ieradies Hartūmā un sapratis, ka pretošanās Mahdi spēkiem ir bezcerīga, tikās ar sacelšanās vadītāju Muhamedu Ahmedu, kurš piedāvāja Gordonam vienam pamest Hartūmu. Gordons atteicās un organizēja Hartūmas aizstāvēšanu. Krita 25. janvārī, divas dienas pirms angļu karaspēka, kas bija izsūtīts Gordona glābšanai, ierašanās.
.svg){kind=small}
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Čārlzs Džordžs Gordons.
