Āva
Āva ir viduslaiku un jauno laiku ierocis — kaujas cirvis ar ap 2 metrus garu kātu un no 0,4 līdz 1 metram platu pusmēness veida metāla asmeni. Šo ieroci plašāk lietoja kājnieki 15.—17. gadsimtā, taču kā kaujas cirvja forma tas visā Eiropā bija pazīstams jau agrāk. Latvijā āvas atrastas 11.—14. gadsimta kuršu ugunskapos.[1]
Āvai tuvu radnieciska ir un reizēm ar to tiek jaukta 14.—18. gadsimta franču helebarde (alebarda), kuras kāta turpinājumā bija šķēps un asmeņi bija dažādas formas.[1] Ap 14. gs. alebarda bija landsknehtu apbruņojumā un bija domāta ciršanai un duršanai jātnieku atvairīšanas laikā, bet tā tika lietota arī kājnieku kaujās. Ar šo ieroci bija iespējams pāršķelt pat smagas dzelzs bruņas. Mūsdienās tās tiek izmantotas tikai Vatikāna gvardes parādes bruņojumā.[2]
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ 1,0 1,1 Latvijas padomju enciklopēdija. 1. sējums. Rīga : Galvenā enciklopēdiju redakcija. 559. lpp.
- ↑ Gints Ročāns. "Tehnika" Nozīmīgi dati, fakti, notikumi un ievērojamas personas. "Avots", 2008.gads. ISBN 978-9984-800-45-5.
 | Šis ar militāro tematiku saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |