Ādolfs Agte

Ādolfs Agte (vācu: Adolf Agthe; krievu: Адольф Христофорович Агте; dzimis 1850. gada 2. novembrī, miris 1906. gada 22. jūnijā) bija vācbaltiešu izcelsmes inženieris. Rīgas galvenais inženieris no 1887. līdz 1899. gadam un uzņēmuma Rīgas Ielu Dzelzceļu Akciju Sabiedrība (Aktien-Gesellschaft der Rigaer Straßenbahnen / Акцiонерное Общество Рижскихъ Трамваевъ / Rigas Eelu Dſelſszełu Akziju Şabeedriba) vadītājs no 1899. līdz 1906. gadam. Mežaparka apbūves rajona pamatlicējs.

Ādolfs Agte
Gustav Adolf Agthe
Personīgā informācija
Dzimis 1850. gada 2. novembrī
Rīga, Krievijas impērija
(Karogs: Latvija Latvija)
Miris 1906. gada 22. jūnijā (55 gadi)
Rīga, Krievijas impērija
(Karogs: Latvija Latvija)
Tautība vācbaltietis
Nodarbošanās inženieris
Vecāki tēvs - Doma ērģelnieks Johans Kristofs Agte, māte - Emma, dzim. Šliselberga
Dzīvesbiedre Karolīne Pandere (Karoline Pander)


Ādolfa Agtes kapa piemineklis.

DzīvesgājumsLabot

Dzimis Doma ērģelnieka ģimenē. No 1869. līdz 1873. gadam studēja inženierzinātnes Rīgas Politehnikumā. No 1874. līdz 1877. gadam strādāja uzņēmumā Schweizer Nordostbahn Šveicē, kur piedalījās dzelzceļu tuneļa Vintertūra - Detenberga būvniecībā.

Pēc atgriešanās Rīgā no 1879. līdz 1887. gadam strādāja par inženieri, no 1887. līdz 1899. gadam bija Rīgas galvenais inženieris. Agtes vadībā tika uzcelti Lielie Spīķeri, pontontilts pār Daugavu, tiltiņš pār Rīgas kanālu pie Bastejkalna. No 1899. līdz 1906. gadam viņš vadīja uzņēmumu Aktien-Gesellschaft der Rigaer Straßenbahnen / Акцiонерное Общество Рижскихъ Трамваевъ / Rigas Eelu Dſelſszełu Akziju Şabeedriba, nodrošinot pirmā elektriskā tramvaja palaišanu Rīgā 1901. gada 23. jūlijā. Ādolfs Agte ir apbedīts Rīgas Lielajos kapos.

Ārējās saitesLabot

Baltiešu biogrāfiskais leksikons digitāli.