Ābolu roze
Ābolu roze (Rosa pomifera) ir rožu suga, kura ir sastopama Eiropas centrālajā, ziemeļaustrumu un dienvidu daļā. Latvijā tā ir sastopama reti un nevienmērīgi, atsevišķi eksemplāri un nelielas grupas aug krūmājos, mežmalās un dažādos atklātos biotopos.[1]
Ābolu roze Rosa pomifera (Herrm.) | |
---|---|
Klasifikācija | |
Valsts | Augi (Plantae) |
Tips | Segsēkļi (Magnoliophyta) |
Klase | Divdīgļlapji (Magnoliopsida) |
Rinda | Rožu rinda (Rosales) |
Dzimta | Rožu dzimta (Rosaceae) |
Apakšdzimta | Rožu apakšdzimta (Rosoideae) |
Ģints | Rozes (Rosa) |
Suga | Ābolu roze (Rosa pomifera) |
Sinonīmi | |
Rosa villosa Linnaeus | |
Ābolu roze Vikikrātuvē |
Apraksts
labot šo sadaļuĀbolu roze ir 1—2,5 m augsts, stāvs un blīvs krūms, kura zari un jaunie dzinumi stāvi un īsi. Miza ir brūna, dzeloņi taisni, īlenveidīgi, salmu dzelteni, uz ziedošiem zariem mazliet augšupvērsti. Pielapes diezgan šauras, gals sirpjveidīgs. Lapas ir nepāra plūksnaini saliktas no 5—7 zilganzaļām, parasti iegarenām lapiņām ar daudzmaz paralēlām malām vai olīvzaļām, noapaļotām, olveidīgām vai otrādi olveidīgām lapiņām. Lapiņas ir blīvi klātas ar matiņiem un dziedzeriem (sevišķi apakšpuse reizēm pat tūbaini apmatota). Roze ar salīdzinoši lielām ziedlapiņām, kuru virspusi klāj zīdaini matiņi. Lapiņu mala divkārt dziļi zāģzobaina, zobiņi smaili, ar dziedzeriem. Dziedzeri izdala sveķu smaržu. Kauslapas ar sānu piedevām, pēc ziedēšanas stāvas, saglabājas pie gatava augļa. Vainaglapas gaiši sārtas. Auglis ir riekstiņu kopauglis ar sulīgu augļsedzi — lodveidīgs vai olveidīgs, gatavs tumši sarkans, parasti vismaz izklaidus klāts ar pastīviem, sarainiem matiņiem un dziedzeriem. Zied jūnijā un jūlijā.[1]
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ 1,0 1,1 «ābolu roze - Rosa pomifera Herrm. - Augi - Latvijas daba». www.latvijasdaba.lv. Skatīts: 2024-09-22.
Ārējās saites
labot šo sadaļu- Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Ābolu roze.
- Encyclopædia of Life raksts (angliski)