Zelts

Zelts
79	; 1; 18; 32; 18; 8; 2
	Au; 196,966569 g/mol
	[Xe]4f145d106s1
	; Zelta tīrradnis un tīra zelta kristāli
Oksidēšanas pakāpes	−1, 1, 2, 3, 4, 5
Elektronegativitāte	2,54
Blīvums	19300 kg/m3
Kušanas temperatūra	1337,33 K (1064,18 °C)
Viršanas temperatūra	3129 K (2856 °C)

Zelts ir ķīmiskais elements ar simbolu Au (latīņu: aurum) un atomskaitli 79. Tas ir viens no pārejas metāliem, kas periodiskajā tabulā atrodas 11. grupā un 6. periodā. Zelts ir viens no dārgmetāliem un nedaudzajiem krāsainajiem metāliem.

Zelts jau vairākus tūkstošus gadu ir izmantots dažādos rituālos un rotaslietās. Kopš 6. gadsimta p.m.ē. no zelta izgatavotās monētas ir izmantotas kā norēķinu līdzekļi. Arī mūsdienās zelts joprojām tiek izmantots naudas izgatavošanā.

Zelta īpašības labot šo sadaļu

Dabā zelts ir sastopams galvenokārt brīvā veidā, jo tas ir ķīmiski inerts. Zelts ir salīdzinoši mīksts, dzeltenas krāsas metāls ar ļoti labu korozijas izturību, augstu elektrovadītspēju.

Zelta īpatnējā dzeltenā, citiem metāliem maz raksturīgā, krāsa izskaidrojama ar mazo enerģētisko atšķirību starp zelta atoma pilnīgi aizpildītajām 5d orbitālēm un pusaizpildīto 6s orbitāli.^[1] Tādēļ zelta atomi absorbē gaismu jau redzamajā diapazonā (zilajā spektra daļā, sākot no 500 nm), savukārt fotonus ar mazāku enerģiju (lielāku viļņa garumu), kas nespēj pārnest elektronu no 5d orbitāles uz brīvo 6s orbitāli, zelts atstaro, līdz ar to baltā gaismā izskatās spilgti dzeltens. Enerģiju starpība starp 6s un 5d orbitālēm samazinās relatīvistisko efektu dēļ — zelta atoma kodola spēcīgajā elektriskajā laukā elektroni kodola tuvumā kustas ar ātrumu, kas tuvojas gaismas ātrumam, bet tieši s orbitālēm kodola tuvumā ir vislielākais elektronu mākoņa blīvums, atšķirībā no p, d un f orbitālēm, kam kodola tuvumā elektronu mākoņa blīvums tuvojas nullei. Bez tam s orbitāļu relatīvistiskā saspiešanās ekranē atoma kodolu un samazina pārējo orbitāļu elektronu pievilkšanās spēku kodolam. Tādējādi 6s orbitāles enerģijas līmenis samazinās, bet 5d — pieaug.^[2]^[3]

Zelta savienojumi ir visai nestabili. Savienojumos zeltam var būt oksidēšanas pakāpe +1 un +3, piemēram, zelta(III) oksīds Au₂O₃. Biežāk zelts ir trīsvērtīgs. Ekstremālos apstākļos var veidoties arī savienojumi, kur zeltam ir oksidēšanas pakāpe +5 (zelta pentafluorīds) vai -1 (cēzija aurīds). Negatīvas oksidēšanas pakāpes ir metāliem ļoti netipiskas.

Atšķirībā no vairuma metālu, zelts vairāk veido kompleksos savienojumus nekā vienkāršos savienojumus. Zelta savienojumiem galvenokārt raksturīga violeta un brūna nokrāsa.

Zelta izmantošana un ieguve labot šo sadaļu

Zeltu plaši izmanto rotaslietu izgatavošanā.

Zelta ieguve ir sarežģīta. Šahtas atrodas pat līdz 4000 metru dziļumā, kur temperatūra pārsniedz +30 °C un tāpēc ir grūti elpot. Zeltu saturošo rūdu paceļ virszemē un izskalo no tās zeltu. No vienas tonnas rūdas parasti iegūst tikai 5 gramus zelta.

No 1905. līdz 2006. gadam ik gadu visvairāk zelta ieguva Dienvidāfrikā. Kopš 2007. gada visvairāk zelta ik gadu tiek izrakts Ķīnā.

The Super Pit — Austrālijas lielākās zelta raktuves.

#	Valsts	Iegūtā zelta daudzums (tonnās)^[4]
#	Valsts	2005	2006	2007	2008	2011	2014	2019	2020
1.	Ķīna	224	240	276	288	355	450	380	365
2.	ASV	262	260	238	234	237	211	200	193
3.	Dienvidāfrika	296	275	254	232	190	150	105	96
4.	Austrālija	263	251	246	225	270	270	325	328
5.	Peru	207	203	170	175	150	150	128	87
6.	Krievija	156	153	144	164	200	245	305	305
7.	Kanāda	118,5	104	101	100	110	160	175	170
8.	Indonēzija	167	167	118	90	100	65	139	86
9.	Uzbekistāna	-	-	85	85	90	102	93	101
10.	Gana	63	63,1	78	81	100	90	142	125
Pasaulē (kopā):		2 518	2 469	2 444	2 356	2 700	2 860	3 300	3 030

Zelts Latvijā labot šo sadaļu

Arī Latvijā ir atrasti daži zelta gabaliņi smilšu grauda lielumā sanesumu iežos - morēnās,^[5] tāpēc, visticamāk, ka tie ir atnesti no Skandināvijas (kur arī atrodas tuvākās zelta raktuves). Zelta putekļi ir atrasti arī 100–200 m dziļurbumos, kur zelta koncentrācija ir 0,008 g uz tonnu iežu, kas padara šī zelta iegūšanu rūpnieciski neizdevīgu.

Skatīt arī labot šo sadaļu

Zelts kā investīcija

Atsauces labot šo sadaļu

↑ Pašteka L. F. et al. (2017). "Relativistic Coupled Cluster Calculations with Variational Quantum Electrodynamics Resolve the Discrepancy between Experiment and Theory Concerning the Electron Affinity and Ionization Potential of Gold". Physical Review Letters 118: 023002. doi:10.1103/PhysRevLett.118.023002.
↑ Pyykko P., Desclaux J. P. (1979). "Relativity and the periodic system of elements". Accounts of Chemical Research 12 (8): 276. doi:10.1021/ar50140a002.
↑ Pyykko P. (2012). "Relativistic Effects in Chemistry: More Common Than You Thought". Annual Review of Physical Chemistry 63: 45—64. doi:10.1146/annurev-physchem-032511-143755.
↑ (angliski) «Historical World Gold Production». Arhivēts no oriģināla, laiks: 07-10-2010.
↑ (latviski) Zelts, dimanti un urāns atrodami Latvijā Arhivēts 2008. gada 17. jūlijā, Wayback Machine vietnē. HC.LV