Lourensijs
Lourensijs ir mākslīgs ķīmiskais elements ar simbolu Lr un atomskaitli 103. Ķīmisko elementu periodiskajā tabulā tas pieder pie aktinīdiem, kā arī ir transurāna elements. Lourensiju var iegūt kodolsintēzē, bombardējot kalifornija atomus ar bora kodoliem. Pirmie lourensija atomi iegūti 1961. gadā Kalifornijas Universitātes Radiācijas laboratorijā. Elements nosaukts par godu ciklotrona izgudrotājam Ernestam Lorensam.
| Lourensijs | |||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| |||||||
| Oksidēšanas pakāpes | +3 | ||||||
| Elektronegativitāte | 1,3 | ||||||
| Kušanas temperatūra | 1900 K (1627 °C) | ||||||
Šim elementam pašlaik nav praktiska pielietojuma vai cita saimnieciskā nozīme.
Īpašības labot šo sadaļu
Ļoti maz ir zināms par lourensija fizikālajām un ķīmiskajām īpašībām. Ir zināms, ka lourensija kušanas temperatūra ir 1627 °C (1900 K), bet viršanas temperatūra un blīvums nav zināms. Īpašību noteikšanu apgrūtina lourensija izotopu īsais pussabrukšanas periods.
Izotopi labot šo sadaļu
Dabā lourensijs nav sastopams. Mākslīgi ir iegūti 14 dažādi lourensija izotopi, kuru masas skaitlis ir no 251 līdz 266,[1] kā arī 7 izomēri. Stabilākais izotops ir lourensijs-266, kuram pussabrukšanas periods ir aptuveni 11 stundas.[2] Lourensijs-266 nav tieši sintezēts, to 2014. gadā pirmo reizi reģistrēja kā tenesīna sabrukšanas produktu. 2020. gadā tika atklāts lourensijs-264, kura pussabrukšanas periods ir 4,8 stundas.
Vēsture labot šo sadaļu
Pirmie lourensija atomi iegūti 1961. gada Kalifornijas Universitātes Radiācijas laboratorijā. To paveica zinātnieku grupa, kurā strādāja Alberts Giorso (Albert Ghiorso), Tornbjerns Sikelands (Torbjørn Sikkeland), Elmons E. Laršs (Almon E. Larsh) un Roberts M. Latimers (Robert M. Latimer). Par veiksmīgu elementa sintēzi viņi paziņoja 1961. gada 14. februārī. Lourensiju ieguva kodolsintēzē, bombardējot kalifornija atomus ar bora kodoliem.
- 252Cf + 11B → 263Lr* → 258Lr + 5n
Elements nosaukts par godu ciklotrona izgudrotājam Ernestam Lorensam, kas ir bijis arī Kalifornijas Universitātes profesors. Elementa sākotnējais ķīmiskais simbols bija Lw, bet 1963. gadā simbols tika mainīts uz pašreizējo, tas ir, uz Lr. Pilnībā IUPAC ķīmiskā elementa nosaukumu apstiprināja 1994. gadā.
Atsauces labot šo sadaļu
- ↑ «Isotopes of the Element Lawrencium» (angliski). Jefferson Lab. Skatīts: 2017. gada 16. maijā.
- ↑ Kondev, F. G.; Wang, M.; Huang, W. J.; Naimi, S.; Audi, G. The NUBASE2020 evaluation of nuclear properties" (PDF). Chinese Physics C. 45 (3): 030001., 2021. doi:10.1088/1674-1137/abddae.
Ārējās saites labot šo sadaļu
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Lourensijs.
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
- Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (krieviski)
 | Šis ar ķīmiju saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
| H | He | ||||||||||||||||||||||||||||||
| Li | Be | B | C | N | O | F | Ne | ||||||||||||||||||||||||
| Na | Mg | Al | Si | P | S | Cl | Ar | ||||||||||||||||||||||||
| K | Ca | Sc | Ti | V | Cr | Mn | Fe | Co | Ni | Cu | Zn | Ga | As | Br | Kr | ||||||||||||||||
| Rb | Sr | Y | Zr | Nb | Mo | Tc | Ru | Rh | Pd | Ag | Cd | In | Sn | Te | I | Xe | |||||||||||||||
| Cs | Ba | La | Ce | Pr | Nd | Pm | Sm | Eu | Gd | Tb | Dy | Ho | Er | Tm | Yb | Lu | Hf | Ta | W | Re | Os | Ir | Pt | Au | Hg | Tl | Pb | Bi | Rn | ||
| Fr | Ra | Ac | Th | Pa | U | Np | Pu | Am | Cm | Bk | Cf | Es | Fm | Md | No | Lr | Rf | Db | Sg | Bh | Hs | Mt | Ds | Rg | Cn | Nh | Fl | Mc | Lv | Ts | Og |
| Sārmu metāli | Sārmzemju metāli | Lantanīdi | Aktinīdi | Pārejas metāli | Citi metāli | Pusmetāli | Citi nemetāli | Halogēni | Cēlgāzes |