Hasijs

ķīmiskais elements

Hasijs ir mākslīgs ķīmiskais elements ar simbolu Hs un atomskaitli 108. Periodiskajā tabulā hasijs iekļauts pie pārejas metāliem, 7. perioda un 8. grupas elements. Tā stabilākais izotops ir hasijs-270, kam pussabrukšanas periods ir apmēram 22 sekundes.[1] Tiek sagaidīts, ka hasija ķīmiskās īpašības būs līdzīgas osmijam. Līdz šim ir sintezēti tikai nedaudz vairāk par 100 hasija atomiem. Hasijs ir viens no transaktinīdiem (supersmagajiem ķīmiskajiem elementiem).

Hasijs
108
2
14
32
32
18
8
2
Hs

[269] g/mol

[Rn]5f146d67s2
Oksidēšanas pakāpes +8
Blīvums 41 000 (prognozēts) kg/m3

Vēsture labot šo sadaļu

108. elementa atklāšanas prioritāte pieder Darmštates Smago jonu pētījumu centra fiziķiem. 1984. gada 14. martā, bombardējot svina-208 mērķi ar dzelzs-58 joniem,[2] Peters Armbrusters (Peter Armbruster), Gotfrīds Muncenbers (Gottfried Munzenber) un līdzstrādnieki ieguva trīs tā kodolus.

208
82
Pb + 58
26
Fe → 265
108
Hs + 11
0
n

Sākotnēji šo elementu nosauca par ekaosmiju un par unniloktiju. 1994. gadā elementu nosauca par otohāniju (par godu Oto Hānam), bet jau tajā pašā gadā elements pēc tradīcijas saukt tikai pēc uzvārda tika pārsaukts par hāniju. Tomēr 1997. gadā IUPAC apstiprināja oficiālo nosaukumu "hasijs" par godu Vācijas federālajai zemei Hesenei (latīņu: Hassia), kurā atrodas Darmštate.

Tajā pašā gadā ar tādu pašu metodi hasiju ieguva arī Padomju Savienības fiziķi Dubnā, Apvienotajā kodolpētījumu institūtā. Padomju Savienībā pirmie mēģinājumi izveidot hasiju bija 1978. gadā.

Izotopi labot šo sadaļu

Hasijs ir mākslīgi iegūts ķīmiskais elements. Tas nav sastopams dabā. Ir iegūti hasija izotopi, kuru masas skaitlis ir no 263 līdz 277.[1] Pirmais sintezētais izotops 1984. gadā bija hasijs-265. Tā stabilākais izotops ir hasijs-270, kam pussabrukšanas periods ir apmēram 22 sekundes.[1]

Izmantošana labot šo sadaļu

Hasijs ir radioaktīvs ķīmiskais elements, kas nozīmē, ka tā kodols sadalās un tā rezultātā izdalās arī enerģija. Potenciāli to varētu izmantot kodolenerģijas iegūšanā, bet tā kā paša elementa iegūšana ir sarežģīts process, tad tas nav izdevīgi. Pašlaik hasiju galvenokārt izmanto tikai zinātniskos pētījumos.[3] Hasijam ir ļoti specīga ietekme uz dzīviem organismiem, bojājot to šūnas.

Atsauces labot šo sadaļu

  1. 1,0 1,1 1,2 «Isotopes of the Element Hassium» (angļu). Jefferson Lab. Skatīts: 2017. gada 30. augustā.
  2. «Facts About Hassium» (angļu). Live Science. 2013. gada 28. oktobris. Skatīts: 2019. gada 6. oktobrī.
  3. «Hassium Facts - Hs or Element 108» (angļu). ThoughtCo.com is the World's Largest Education Resource. 2019. gada 19. maijs. Skatīts: 2019. gada 6. oktobrī.

Ārējās saites labot šo sadaļu