Jods (elements)

ķīmiskais elements

Jods ir ķīmiskais elements ar simbolu I (līdz 20. gadsimta 50. gadiem - J) un atomnumuru 53. Jods ir smagākais neradioaktīvais halogēns. Jods dabā ir sastopams jodīdu veidā. Jodu pirmo reizi brīvā veidā ieguva 1811. gadā, jūras zāļu pelniem pieliekot pārāk daudz sērskābes. Izveidojās joda tvaiki, kurus izdevās kondensēt. Mūsdienās visvairāk jodu ražo Čīlē, jo tur atrodas jodu saturoša minerāla atradnes.

Jods (elements)
53


7
18
18
8
2
I

126,90447 g/mol

[Kr]4d105s25p5
    
Kristālisks jods un violeti joda tvaiki kolbā
Oksidēšanas pakāpes +7, +5, +3, +1, −1
Elektronegativitāte 2,66
Blīvums 4940 kg/m3
Kušanas temperatūra 386,85 K (113,7 °C)
Viršanas temperatūra 457,4 K (184,3 °C)

Sadzīvē par jodu dažkārt dēvē medicīnisko joda tinktūru - joda un kālija jodīda šķīdumu etanolā.

Bioloģiskā nozīme labot šo sadaļu

  • Jods organismā ir ļoti vajadzīgs, jo piedalās normālā vielmaiņā, darbojas arī kā vairogdziedzera saslimšanu, strumas un kretīnisma profilakses līdzeklis, taču atrodams tikai dažos pārtikas produktos (olās, jūras produktos). Tāpēc vairākās valstīs likums nosaka ražotājiem to pievienot vārāmajai sālij.[2]

Ķīmiskās īpašības labot šo sadaļu

Savienojumos jodam var būt oksidēšanas pakāpes no -1 līdz +7 (tāpat kā lielākajai daļai halogēnu). Jods reaģē ar daudziem metāliem, veidojot jodūdeņražskābes sāļus - jodīdus.

 
Mēģene ar jodu

Fizikālās īpašības labot šo sadaļu

Brīvā veidā jods ir tumšpelēka cieta kristāliska viela ar violetu metālisku spīdumu, kas šķīst organiskajos šķīdinātājos, bet slikti šķīst ūdenī. Jods labāk šķīst ūdenī, kas satur izšķīdušus jodīdus, jo tad veidojas trijodīda jons (I3−), kas šķīst ievērojami labāk. Joda šķīdumi ūdenī un etanolā ir brūni, šķīdumi tetrahlorogleklī un hloroformā ir violeti.

Šķīdība ūdenī 0,078 g/100ml pie 25 °C
Šķīdība etanolā 21,43 g/100ml pie 25 °C
Šķīdība sērogleklī 16,47 g/100ml pie 25 °C
 
Tīra joda iztvaikošana

Karsējot jodu, tas sublimējas. Joda tvaiki ir violeti un lielā koncentrācijā ir necaurspīdīgi. Karsējot jodu, tas kūst, bet atmosfēras spiedienā virs joda kušanas temperatūras tuvumā ir ļoti liels tvaiku parciālspiediens, tādēļ joda kušanu caur tvaikiem nevar novērot.

Izmantošana labot šo sadaļu

Joda savienojumus lieto:

Skatīt arī labot šo sadaļu

Atsauces labot šo sadaļu

Ārējās saites labot šo sadaļu