Indijs

Indijs
49	; ; 3; 18; 18; 8; 2
	In; 114,818 g/mol
	[Kr]4d105s25p1
	; Tīra indija klucīši un izkausēts indijs
Oksidēšanas pakāpes	+3
Elektronegativitāte	1,78
Blīvums	7310 kg/m3
Kušanas temperatūra	429,7485 K (156,5985 °C)
Viršanas temperatūra	2345 K (2072 °C)

Indijs ir ķīmiskais elements ar simbolu In un atomskaitli 49. Tas ir 13. (agrāk IIIB) (bora—alumīnija) grupas elements. Indijs dabā galvenokārt ir sastopams kā piemaisījums cinka rūdām. Indijs ir samērā mīksts metāls. To galvenokārt lieto viegli kūstošiem sakausējumiem (sakausējums ar galliju normālos apstākļos ir šķidrums, turklāt tas ir mazāk toksisks par dzīvsudrabu). Indijam savienojumos parasti ir oksidēšanas pakāpe +3.

Vēsture labot šo sadaļu

Indiju 1863. gadā atklāja vācu ķīmiķi Ferdinands Reihs (Ferdinand Reich) un Hieronīms Teodors Rihters (Hieronymous Theodor Richter). Elementa nosaukums ir radies no tā spektrāllīniju krāsas. Šī krāsa ir indigo zila. No grieķu valodas indikon nozīmē ‘zilā krāsa’.

Atrašanās dabā labot šo sadaļu

Zemes garozā indijs ir ļoti reti sastopams ķīmiskais elements. Tā koncentrācija ir aptuveni 49 daļiņas no miljarda. Galvenokārt ir sastopams kā piemaisījums cinka rūdām.

Izotopi labot šo sadaļu

Dabā ir sastopami divi indija izotopi: radioaktīvais ¹¹⁵In (95,71% no kopējā daudzuma) un stabilais ¹¹³In (4,29%).^[1] Mākslīgi ir iegūti vēl 37 radioizotopi, kuru masas skaitlis ir no 97 līdz 135.

Fizikālās īpašības labot šo sadaļu

Indijas ir sudrabbalts, ļoti mīksts metāls, kuru var sagriezt ar nazi. Tā kristāliskā struktūra ir tetragonālā singonija.

Indijas atommasa ir 114,818 g/mol, cietība pēc Mosa skalas ir 1,2, bet blīvums ir 7310 kg/m³. Indija kušanas temperatūra ir 156,5985 °C, bet viršanas temperatūra ir 2072 °C. Īpatnējā pretestība ir 83,7 nΩ·m (8,37×10^-8 Ωm). Standarta elektrodpotenciāls (In/In⁺³) ir −0,338 V.

Ķīmiskās īpašības labot šo sadaļu

Ķīmiskās īpašības ir ļoti līdzīgas gallija īpašībām. Lai gan indija oksidēšanas pakāpe visbiežāk ir +3, tas normālos apstākļos ir stabils gan gaisā, gan ūdenī. Ar skābekli tas oksidējas tikai karsējot (veidojas indija oksīds In₂O₃). Indijs veido indija sāļu šķīdumus tikai ar spēcīgām skābēm, bet nereaģē ar sārmiem.