Zviedru vārti Vecrīgā
- Šis raksts ir par arhitektūras piemineklis Rīgā. Par citām jēdziena Zviedru vārti nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.
Zviedru vārti ir 17. gadsimta valsts nozīmes arhitektūras piemineklis Vecrīgā, vienīgie pilsētas aizsargmūra vārti, kas saglabājušies līdz mūsu dienām (savulaik tādi bijuši astoņi).
Pēc bastionu izbūvēšanas vecajam aizsargmūrim vairs nebija praktiskas nozīmes, un XVII gs. pilsētas rāte tam atļāva no ārpuses piebūvēt namus. 1698. gadā Torņa ielā 11 dzīvojamā namā izlauza noslēdzamu caurbrauktuvi,[1] lai savienotu mūra ārpusei piebūvēto kvartālu un zviedru garnizona kazarmas ar iekšpilsētu — t.s. Zviedru vārtus. Vārtus atvēra, saulei lecot, un slēdza, saulei rietot — atslēgas glabājās Rātsnama telpās. Vārtus pārstāja slēgt 19. gadsimta sākumā un vēlāk izņēma no eņģēm. Tagad viņu eja atrodas pie Trokšņu un Aldaru ielas krustojuma.[2]
Virs vārtiem abās pusēs atrodas lauvas bareljefs kā Zviedrijas karaļa simbols, paši vārti dekorēti ar dolomītu no Sāremā, darbus esot veicis mūrnieks Henriks Henke.[2] Līdzās vārtiem ēkā iebūvētas aizsargmūra bijušā Jirgena torņa atliekas.[1]
1926. gadā vārtu ēku sāka īrēt Rīgas Arhitektu biedrība, kas veica tajā pārbūves un restaurāciju, izveidojot Arhitektu namu, bet tagad tajā atrodas Latvijas Arhitektu savienība.[3] Ēkas fasāde veidota stilizētā baroka stilā.[1] 1980.-1990. gados tā vēlreiz restaurēta.[4]
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ 1,0 1,1 1,2 Энциклопедия "Рига". Rīga : Galvenā enciklopēdiju redakcija. 1989. 778–779. lpp. ISBN 5-89960-002-0.
- ↑ 2,0 2,1 Olga Fil. Rīga tête-à-tête. Rīga : Beaux-Arts, 2017. 43–47. lpp. ISBN 978-993-48690-1-3.
- ↑ «Vēsture - Latarh». www.latarh.lv. Skatīts: 2023-02-19.
- ↑ «Swedish Gate | Riga Guide». www.riga-guide.com (en-GB). 2016-04-28. Skatīts: 2023-02-20.
Ārējās saites
labot šo sadaļu
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Zviedru vārti Vecrīgā.
 | Šis ar Rīgu saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |