Zirgu skriešanās sacīkstes
Zirgu skriešanās sacīkstes ir sporta veids, kurā žokejs ar savu zirgu cenšas pirmais nonākt finišā. Zirgu sacīkstes ir viens no senākajiem sporta veidiem. Tās rīkotas jau ļoti senos laikos gan Ēģiptē, gan Babilonijā, kā arī Sīrijā. Homērs ir aprakstījis grieķu kauju ratu sacensības, kas norisinājušās aptuveni 9. gadsimtā pirms mūsu ēras.
Mūsdienu zirgu sports ir radies Anglijā. To veicināja šķirnes zirgkopības attīstība valstī. Šeit zirgu sacīkstes ir rīkotas jau 12. gadsimtā, bet tikai 17. gadsimtā tur sāka audzēt sporta zirgus. Anglijā ieveda ērzeļus no Arābijas pussalas, Turcijas un Persijas un sapāroja ar vietējām ķēvēm. Trim ērzeļiem bija īpaša nozīme. Tie bija arābu ērzeļi Derlijs un Godolfīns, kā arī turku ērzelis Baierlijs. Šie trīs ērzeļi ir mūsdienu tīrasiņu zirgu ciltstēvi.
18. gadsimtā zirgu sports Anglijā kļuva loti populārs. 1751. gadā tika izveidots pirmais žokeju klubs, bet 1793. gadā tika izdots krājums "Tīrasiņu zirgu ciltsraksti", kurā aprakstīta visu tīrasiņu šķirnes zirgu izcelsme. Zirgu sacīkstes ilgu laiku bija pazīstamas kā "karaļu sports". Šāds nosaukums radies tāpēc, ka zirgu sacīkstes rīkoja karaļa ģimene, kā arī tāpēc, ka ar šo sporta veidu nodarbojās tikai ievērojamākie un bagātākie cilvēki valstī.
Šis ar sportu saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |