Zirņu iela (Rīga)
Zirņu iela ir Rīgas iela Vidzemes priekšpilsētā, Skanstes un Brasas apkaimēs. Zirņu iela sākas pie Skanstes ielas krustojuma un beidzas krustojumā ar Miera ielu; tās pagarinājums ir Senču iela. Ielas kopējais garums ir 787 metri, tā visā garumā klāta ar asfaltbetona segumu.[1] Ielas malā izbūvēts veloceliņš Centrs—Berģi.
Zirņu iela | |
---|---|
| |
![]() | |
Pamatinformācija | |
Pilsēta |
![]() |
Priekšpilsēta | Vidzemes priekšpilsēta |
Apkaime | Skanste, Brasa |
Garums | 787 m[1] |
Joslu skaits | 4 |
Segums | asfalts |
Sabiedriskais transports | |
Autobuss | 49. |
![]() |
Ielu savienojumiLabot
Zirņu iela ir savienota ar šādām ielām:
VēstureLabot
Iela iekļauta Rīgas ielu sarakstā kopš 19. gadsimta 60. gadiem ar nosaukumu Zirņu iela (Erbsen Strasse). Sākotnēji tā bija īsa šķērsiela no Miera ielas līdz Hospitāļu ielai, 20. gadsimta sākumā pagarināta līdz toreizējai Šarlotes ielai (mūsdienās Krišjāņa Valdemāra ielas posms) . Vācu okupācijas laikā 2. pasaules kara gados nosaukums Erbsenstrasse (Zirņu iela). 60. gadu beigās un 70. gados iela paplašināta, to iekļaujot t. s. Loka maģistrālē, un izbūvēts ielas turpinājums līdz Skanstes ielai.
No ielas pirmskara apbūves ir saglabājies nams nr. 7, kurā valsts neatkarības laikā bija apmetušies vairāki augsti valsts ierēdņi, to vidū Nodokļu departamenta direktors Francis Ķempelis, Mežu departamenta vicedirektors Aleksandrs Pētersons, Finanšu ministrijas nodaļas vadītājs, rakstnieks Voldemārs Ambainis u. c.
AtsaucesLabot
- ↑ 1,0 1,1 «Rīgas ielu pamatlielumi» (XLS). Atvērtie dati. Rīgas dome. 2016. gada 1. janvārī. Skatīts: 2016. gada 14. augustā.
Šis ar Rīgu saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
Šis ar ceļiem saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |