Snuķaiņi
Snuķaiņi (Proboscidea) ir zīdītāju klases (Mammalia) kārta, kurā ir tikai viena mūsdienās dzīvojošu dzīvnieku dzimta — ziloņu dzimta (Elephantidae) — un vairākas izmirušas dzimtas. Šīs kārtas sugu galvenās īpašības ir garš, muskuļots snuķveidīgs deguns un ilkņi, kas senākajām sugām ir īsi un neattīstīti.[1][2] Arī zinātniskais nosaukums Proboscidea ir cēlies no latīņu vārda proboscis, kas latviski nozīmē snuķis.[2]
| Snuķaiņi Proboscidea (Illiger, 1811) | |
|---|---|
 Āfrikas savannas zilonis (Loxodonta africana) | |
| Klasifikācija | |
| Valsts | Dzīvnieki (Animalia) |
| Tips | Hordaiņi (Chordata) |
| Klase | Zīdītāji (Mammalia) |
| Augstākā kārta | Āfrikas placentāļi (Afrotheria) |
| Virskārta | Āfrikas nagaiņi (Paenungulata) |
| Kārta | Snuķaiņi (Proboscidea) |
 Snuķaiņi Vikikrātuvē | |
Evolūcija
labot šo sadaļu
Snuķaiņu izcelšanās notikusi Āfrikā. Vissenākais zināmais snuķainis Eritherium azzouzorum, kas ir arī viens no senākajiem placentāļu (Eutheria) pārstāvjiem, bija mazs, lapsas izmēra dzīvnieks.[3] Tā fosilijas atklātas Marokā, mazais snuķainis ir dzīvojis pirms apmēram 60 miljoniem gadu paleocēna beigās.[4] Paleocēna beigās dzīvoja arī otrs senākais snuķainis Phosphatherium, kura fosilijas arī atrastas Marokā.[4] Eocēna laikā un oligocēna sākumā attīstījās daudzas dažādas sugas, piemēram, eocēna laikā Āfrikā radās Numidotheriidae, Moeritheriidae un Barytheriidae snuķaiņu dzimtas.[2] Tie bija tapīra auguma dzīvnieki, kuriem bija jau daļēji attīstīti ilkņi un kuri mitinājās seklu ūdenstilpju krastos. Tiem bija raksturīgs daļēji ūdenī dzīvojošu dzīvnieku dzīves veids.[2] Indijas subkontinentā attīstījās snuķaiņu dzimta Anthracobunidae. Ar laiku snuķaiņi sāka dzīvot plašās teritorijās Ziemeļamerikā, Eiropā, Āzijā un Āfrikā.[2]
Lielākā daļa snuķaiņu dzimtu mūsdienās ir izmirušas kopš pēdējā ledus laikmeta. Snuķaiņu sistemātika līdz galam nav skaidra un ik pa laikam tiek mainīta, balstoties uz jaunākajiem zinātniskajiem pētījumiem un atklājumiem. Saskaņā ar 2005. gada sistemātiku snuķaiņu kārtā ir vismaz 177 sugas, kas tiek iedalītas 43 ģintīs.[5]
Sistemātika
labot šo sadaļuSnuķaiņu kārta (Proboscidea)
- incertae sedis †Moeritheriidae
- †Plesielephantiformes
- Elephantiformes
- incertae sedis †Hemimastodon
- †Palaeomastodontidae
- †Phiomiidae
- Elephantimorpha
- incertae sedis †Eritreum
- †Mammutida
- †Mastodonu dzimta (Mammutidae)
- Elephantida
- †Gomphotherioidea
- Elephantoidea
- incertae sedis †Tetralophodon
- incertae sedis †Morrillia
- incertae sedis †Anancus
- incertae sedis †Paratetralophodon
- †Stegodontidae
- Ziloņu dzimta (Elephantidae)
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ Vergiev, S.; Markov, G. (2010). "A mandible of Deinotherium (Mammalia - Proboscidea) from Aksakovo near Varna, Northeast Bulgaria". Palaeodiversity 3: 241–247.
- ↑ 2,0 2,1 2,2 2,3 2,4 Proboscidea
- ↑ Proceedings of the National Academy of Sciences, doi:10.1073/pnas.0900251106
- ↑ 4,0 4,1 «Paleocene emergence of elephant relatives and the rapid radiation of African ungulates». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2012. gada 5. jūlijā. Skatīts: 2013. gada 18. jūlijā.
- ↑ Advances in proboscidean taxonomy & classification, anatomy & physiology, and ecology & behavior
Ārējās saites
labot šo sadaļu| Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Snuķaiņi |