Zilā govs (lībiešu: si’ņņist ni’emõd) jeb jūras govs (mie’r ni’emõd) lībiešu un pārējo Baltijas somu mitoloģijā ir zilganpelēka, govij līdzīga būtne bez ragiem un ar lielu tesmeni. Tās dzīvojušas jūrā, bet klusā un miglainā laikā pa vienai vai vairākām no jūras reizēm iznākušas un ganījušās piekrastē, ēdot jūrmalas zāli, ko parastās govis neēdot. Jūras vai ezera krastā zilās govis reizēm ganījušas tā sauktās jūras meitas, ko rietumlībieši dēvējuši arī par Māras meitām, bet zilās govis attiecīgi par Māras govīm (māŗi ni’emõd). Tomēr zilās govis varējušas arī parādīties bez ganiem.[1]

Ja zilajām govīm pietuvojoties cilvēki, tās nobīstoties un parasti iebēgot atpakaļ jūra vai izgaistot, aiz sevis atstājot zilus dūmus. Jūras meitas vai jūras māte zilās govis reizēm cilvēkiem uzdāvinājušas, taču ja cilvēki jūras govis ņēmuši bez atļaujas, tās atriebjoties. No mītiskajām zilajām govīm esot cēlusies Latvijas zilā govs.[1]

Atsauces labot šo sadaļu

  1. 1,0 1,1 Mitoloģijas enciklopēdija 2. Rīga : Latvijas enciklopēdija. 1994. 239. lpp. ISBN 5-89960-044-6.