Zemes māte ir viena no nāves dievietēm latviešu mitoloģijā, pēc nozīmības tikpat svarīga kā Veļu māte, kuru uzskata arī kā Zemes mātes funkcionālo sinonīmu.[1]

Zemes māte latvju dainās

labot šo sadaļu

Latviešu tautas dziesmās Zemes māte ir cieši saistīta ar kapu kā "mūža māju". Šeit ir viņas valsts, viņai ir kapa atslēdziņa. Senie kapi ir bijuši tuvu pie mājām, ganībās, ārpus laukiem, mežos vai krūmājos, kā liecina izrakumi un apraksti, sākot ar 15.gs. Ticēja, ka Zemes māte atnācēju sagaida kapu kalniņā, sagatavojusi tam mīkstu guļas vietu.

Šūpo mani māmuliņa,
Neba mani daudz šūposi;
Šūpos mani Zemes māte
Apakš zaļa velēniņa.
27406

Vai, lūdzama Zemes māte,
Dod man kapa atslēdziņu,
Lai es varu kapu slēgt
Priekš tās vecas māmuļītes.
27519

Ar Dieviņu, māmuļīte,
Labvakar, Zemes māte!
Labvakar, Zemes māte,
Vaj būs laba dusēšana?
27520

Ar Dieviņu, tēvs, māmiņa,
Labvakar, Zemes māte,
Labvakar, Zemes māte,
Glabā manu augumiņu!
27521

  1. E. Kokare. Latviešu galvenie mitoloģiskie tēli folkloras atveidē. Rīga, 1999.