Zeltači (Chrysops) ir dunduru dzimtas (Tabanidae) ģints. Šīs grupas sugas var būt liellopu, zirgu un cilvēku kaitēkļi. No visām dunduru ģintīm zeltači ir visagresīvākie pret cilvēkiem.[1] Zeltači sastopami visā pasaulē, izņemot Grenlandi un Islandi.[2]

Zeltači
Chrysops Meigen, 1803
Chrysops relictus mātīte
Klasifikācija
ValstsDzīvnieki (Animalia)
TipsPosmkāji (Arthropoda)
KlaseKukaiņi (Insecta)
VirskārtaPilnas pārvērtības kukaiņi (Endopterygota)
KārtaDivspārņi (Diptera)
ApakškārtaMušveidīgie (Brachycera)
DzimtaDunduru dzimta (Tabanidae)
ApakšdzimtaChrysopsinae
ĢintsZeltači (Chrysops)
Zeltači Vikikrātuvē

Apraksts labot šo sadaļu

 
Chrysops caecutiens

Zeltači ir vidēji lieli (6—12 mm) dunduri,[3] tiem raksturīgas zeltaini vai zaļi mirdzošas acis,[4] to spārni ir raibi, ar tumšiem plankumiem, bet vēderiņš dzelteni plankumains.[3] Mātītēm ir nažiem līdzīgi mutes orgāni, ar kuriem tās pārgriež ādu, lai piekļūtu asinīm.

Ekoloģija labot šo sadaļu

Zeltači ir hidrobionti, kas sastopami mitrās vidēs: mitrās pļavās un mežos, un purvos. Mātītes sūc asinis, bet tēviņi barojas ar nektāru un ziedputekšņiem. Zeltači visaktīvāk uzbrūk siltā un mitrā laikā, turklāt tie spēj pēc nosēšanās ļoti ātri uzsākt asiņu sūkšanu. Kodiens ir samērā sāpīgs, un iekošanas brīdī zeltači rētā ielaiž siekalas, kas var izraisīt alerģisku reakciju. Tā kā zeltači asinis sūc vairākas reizes, tie spēj pārnēsāt dažādas infekcijas slimības, piemēram, tularēmiju. Mātīte dēj spoži melnas olas, kas piestiprinātas nelielās kaudzītēs pie augiem ūdens tuvumā.

Kāpuri dzīvo piekrastes seklajos ūdeņos, dūņās, barojas ar organiskajām vielām, citu kukaiņu kāpuriem, kūniņām, kā arī nelieliem kukaiņiem.[4][5][6]

Sistemātika labot šo sadaļu

Latvijā sastopamas 6 sugas:[7][8]

Atsauces labot šo sadaļu

  1. Divspārņi: Dunduri
  2. Chrysops, Diachlorus, and Tabanus spp. (Insecta: Diptera: Tabanidae)
  3. 3,0 3,1 Medical Entomology for Students
  4. 4,0 4,1 Milne, Lorus and Margery (1980). The Audubon Society Field Guide to North American Insects and Spiders. New York: Alfred A. Knopf. p. 651. ISBN 0-394-50763-0.
  5. Squitier, J. M. Deer Flies, Yellow Flies and Horse Flies,Chrysops,Diachlorus, andTabanusspp. (Insecta: Diptera: Tabanidae). — University of Florida. IFAS Extension
  6. Stubbs, A. and Drake, M. (2001). British Soldierflies and Their Allies: A Field Guide to the Larger British Brachycera. British Entomological & Natural History Society. p. 512 pp. ISBN 1-899935-04-5.
  7. Aina Karpa (2008). Catalogue of Latvian Flies (Diptera: Brachycera). – Latvijas entomologs, 46: 4-43.
  8. «Catalogue of Latvian Flies (Diptera: Brachycera)». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 5. martā. Skatīts: 2015. gada 18. oktobrī.

Ārējās saites labot šo sadaļu