Vuelta a España
Vuelta a España ir trīs nedēļu ilgas šosejas riteņbraukšanas sacensības, kas ir viena no trim lielajām tūrēm UCI Pasaules tūres kalendārā. Trīs nedēļu sacensības ir sadalītas pa posmiem, katrs no 21 posma notiek atsevišķā dienā. Katra riteņbraucēja uzrādītais laiks posmos tiek summēts, lai noteiktu kopvērtējuma uzvarētāju. Katras dienas līderis kopvērtējumā sacensību laikā valkā sarkanu krekliņu.
 2024. gada Vuelta a España | |
_logo.svg){kind=logo} | |
| Pamatdati | |
|---|---|
| Datums | Augusta beigas/septembra sākums |
| Reģions |
 Spānija |
| Nosaukums | Spānijas tūre |
| Vietējais nos. | Vuelta Ciclista a España (spāņu) |
| Iesauka | Vuelta |
| Disciplīna | Šoseja |
| Sacensības | UCI Pasaules tūre |
| Veids | Lielās tūres |
| Organizators | ASO |
| Sac. direktors | Viktors Kordero |
| Vēsture | |
| Pirmoreiz | 1935 |
| Sacensības | 79 (2024. gadā) |
| Pirmais uzv. |
 Gistāfs Delors |
| Visvairāk uzvaru |
Roberto Erass (4 uzvaras) |
| Pēdējais uzv. |
 Seps Kuss |
Vēsture
labot šo sadaļuPirmās "Vuelta" sacensības risinājās 1935. gadā, taču par ikgadējām tās kļuva kopš 1955. gada. Pirmajās sacīkstēs piedalījās 50 riteņbraucēji, kuri ik posmu vidēji pievārēja 240 kilometrus. Pirmajā Spānijas tūrē bija 14 etapi. Vuelta a Espana sacensības tika radītas, iespaidojoties no Tour de France un Giro d'Italia, kuru galvenie organizatori bija vietējie laikraksti. Arī Spānijas sacensības dibināja laikraksts Informaciones.
Iepriekš Vuelta a Espana notika pavasarī (parasti aprīļa beigās), ar pāris izņēmumiem 1940. gados, kad sacensības risinājās jūnijā. Taču 1995. gadā organizatori izlēma pārcelt sacīkšu sākumu uz septembri, lai nekonkurētu ar Giro d'Italia. Tā kā nu Vuelta risinās rudens sākumā, daļa sportistu velobraucienu izmanto arī kā sagatavošanos Pasaules čempionātam, kas parasti notiek oktobrī.
Nāciju uzvaras
labot šo sadaļu| Vieta | Valsts | Uzvaras | Visvairāk uzvaru | Pēdējais uzvarētājs |
|---|---|---|---|---|
| 1 | Spānija |
31 | Roberto Erass (4) | Alverto Kontadors (2014) |
| 2 | .svg){kind=small} Francija |
9 | Bernārs Ino (2) | Lorāns Žalabērs (1995) |
| 3 | Beļģija |
8 | Gistāfs Delors (2) | Remko Evenepūls (2022) |
| 4 |  Itālija |
5 | Andželo Konterno, Feliče Džimondi, Džovanni Bataljins, Marko Džovaneti, Vinčenco Nibali, Fabio Aru (1) | Fabio Aru (2015) |
| 5 |  Šveice |
5 | Tonijs Romingers (3) | Alekss Cille (1997) |
| 6 |  Vācija |
3 | Rudijs Altigs, Rolfs Volfšols, Jans Ulrihs (1) | Jans Ulrihs (1999) |
.svg){kind=small} Apvienotā Karaliste |
3 | Kriss Frūms (2) | Saimons Jeitss (2018) | |
 Slovēnija
|
3 | Primožs Rogličs (3) | Primožs Rogličs (2021) | |
 Nīderlande |
3 | Jans Jansens, Jops Zūtemelks (1), Remko Evenepūls (1) | Remko Evenepūls (2022) | |
| 10 |  Krievija |
2 | Deniss Meņšovs (2) | Deniss Meņšovs (2007) |
 Kolumbija |
2 | Luiss Erera, Nairo Kintana (1) | Nairo Kintana (2016) | |
| ASV |
2 | Kriss Horners (1), Seps Kuss (1) | Seps Kuss (2023) | |
| 13 |  Īrija |
1 | Šons Kelijs (1) | Šons Kelijs (1988) |
 Kazahstāna |
1 | Aleksandrs Vinokurovs (1) | Aleksandrs Vinokurovs (2006) |
Ārējās saites
labot šo sadaļu_pictogram.svg){kind=small} | Šis ar riteņbraukšanu saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |