Vošs

Vošs vai Voša līcis (angļu: The Wash) ir Ziemeļjūras līcis un vairāku upju kopējs estuārs Anglijas austrumu piekrastē. Izstiepts ziemeļaustrumu—dienvidrietumu virzienā 26 km garumā. Līcis sekls, ar plašiem smilšu sēkļiem, tā lielākais dziļums — 41 m. Pusdiennakts plūdmaiņas līdz 7,6 m. Līcī ietek Greitūza, Vitema, Nīna un Velenda. Piekrastē vairākas aizsargājamas dabas teritorijas, kā arī Karalisko gaisa spēku militārais poligons.

Vošs
Līča piekraste pie Hīčemas
Vošs Vošs
Atrodas	Apvienotā Karaliste  Anglija
Ietilpst	Ziemeļjūra
Koordinātas	52°56′N 0°19′E
Lielākais garums	26 km
Lielākais platums	23 km
Lielākais dziļums	41 m
Apdz. vietas krastos	Kingslinna
Vošs Vikikrātuvē

Administratīvi līča piekraste pieder Linkolnšīras un Norfolkas grāfistēm. Lielākās apdzīvotās vietas piekrastē ir Kingslinna un Bostona, kas kādreiz atradās līča krastā, bet pēc piekrastes purvāju nosusināšanas un upju kanalizēšanas mūsdienās atrodas dažus kilometrus no krasta un ar līci savienotas ar kuģojamiem kanāliem. Tieši līča krastā lielākā apdzīvotā vieta ir Hanstonas kūrortpilsēta.

Līcis veidojies pēdējā ledus laikmeta beigās, ledājiem atkāpjoties. Romiešu Britānijas laikā, kad to dēvēja par Æstuarium Metuonis — ‘pļaujamais estuārs’, līča krasts bija norobežots ar vaļņiem, lai aizsargātu lauksaimniecības zemes no plūdiem, bet pēc romiešu aiziešanas 407. gadā tie aizgāja bojā. No 9. līdz 11. gadsimtam Vošs bija galvenais ceļš vikingu iebrukumiem Austrumanglijā. Mūsdienu līča nosaukums cēlies no senangļu valodas wāse — ‘dubļi’, ‘dūņas’.

Kopš seniem laikiem Vošs un dienvidrietumos no tā esošais Fenu purvājs veidoja vienotu ekosistēmu, kas periodiski pārplūda kā plūdmaiņās, tā arī Ziemeļjūras plūdos. Kopš 12. gadsimta tika veikta vērienīga aizsargdambju un hidrotehnisko būvju ierīkošana, atgūstot lauksaimniecībai plašas zemes. Darbi turpinājās līdz 1970. gadiem.

Ārējās saites

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Vošs.

• Encyclopædia Britannica raksts (angliski)