Vlads II Drakuls (rumāņu: Vlad Dracul, dzimis ap 1395. gadu, miris 1447. gada 2. decembrī) bija Valahijas gospodars no 1436. gada līdz 1442. gadam un no 1443. gada līdz 1447. gadam.

Vlads II Drakuls
Vlad Dracul
Valahijas gospodars
1436. gads — 1442. gads
Priekštecis Aleksandrs I Aldja
Pēctecis Mirča II
Valahijas gospodars
1443. gads — 1447. gads
Priekštecis Basarabs II
Pēctecis Vladislavs II
Dzimis ap 1395. gadu
Miris 1447. gada 2. decembrī (51—52 gadu vecumā)
Belteni (Bălteni), Valahija
(Ilfovas žudecs, Karogs: Rumānija Rumānija)
Dzīvesbiedre
  • Moldāvijas Eipraksija
Bērni
Dinastija Drakuleštu dinastija
Tēvs Mirča Vecais
Reliģija pareizticība

Mirčas Vecā ārlaulības dēls. Jaunību pavadīja imperatora Sigismunda galmā. 1431. gadā tika uzņemts Drakona ordenī, no kā cēlusies Vlada II iesauka. Kad Sigismunds atzina Vladu II par Valahijas valdnieku, Vlads II Drakuls apmetās Sigišoarā Transilvānijā, netraucēdams pusbrāļa Aleksandra I valdīšanu Valahijā, kurš valdīja ar sultāna Murada II atbalstu.

Pēc Aleksandra I nāves kļuva par Valahijas gospodaru. Kad 1438. gadā Murads II iebruka Transilvānijā, Vlads II Drakuls pavadīja sultāna karaspēku. Tomēr kad 1441. gadā Jānošs Huņadi gatavojās krusta gājienam pret osmāņiem, viņš piedāvāja tam piebiedroties arī Vladu II. Kad Valahijā iebruka Huņadi karaspēks, sultāns Vladu II izsauca uz Edirni un ieslodzīja. Par Valahijas gospodaru Huņadi iecēla Basarabu II. Vlads II tika atbrīvots un atgriezās tronī, kad sultānam par ķīlniekiem bija atstājis savus dēlus, tostarp Vladu III. Turpmākajās cīņās starp Huņadi un Muradu II Valahija ieturēja neitralitāti, izņemot lielo karagājienu uz Varnu (tajā krita Polijas karalis Vladislavs III), kur palīgā kristiešu koalīcijai izsūtija 4000 jātniekus. 1445. gadā ieņēma osmaņu pilsētu Džurdžu. 1446. un 1447. gadā noslēdza mieru ar Osmaņu impēriju, kas saasināja atiecības ar Transilvāniju. Huņadi iebruka Valahijā, bet Vlads II bēga no Valahijas galvaspilsētas Tirgovištes, tomēr tika nogalināts.

Ārējās saites

labot šo sadaļu