Vlads Mikens (lietuviešu: Vladas Mikėnas; dzimis 1910. gada 17. aprīlī Tallinā, Krievijas impērijā, tagad Igaunija, miris 1992. gada 3. novembrī Viļņā, Lietuvā) bija vadošais Lietuvas šahists, starptautiskais meistars (1950) un starptautiskais lielmeistars šahā (1987).

Vlads Mikens
Vladas Mikėnas
Vlads Mikens 1931. gadā Kauņā
Vlads Mikens 1931. gadā Kauņā
Personīgā informācija
Dzimis 1910. gada 17. aprīlī
Tallina, Krievijas impērija, tagad Igaunija
Miris 1992. gada 3. novembrī (82 gadi)
Viļņa, Lietuva
Pilsonība Karogs: Igaunija Igaunija
Karogs: Lietuva Lietuva
Karogs: Padomju Savienība PSRS
Karogs: Lietuva Lietuva
Nodarbošanās šahists

Jaunība Igaunijā

labot šo sadaļu

Mikena ģimene dzīvoja Tallinā, kur Vlads mācījās krievu ģimnāzijā, bet pēc tam Tallinas tehniskajā institūtā. Šeit arī sākās viņa aizraušanās ar šahu. Jau 1930. gadā Mikens guva savu pirmo panākumu šahā, uzvarot Igaunijas šaha čempionātā.[1]

Lietuvas spēcīgākais pirmskara šahists

labot šo sadaļu

No 1931. gada Mikens pārceļas uz dzīvi Lietuvā, kur ātri izvirzās par Lietuvas spēcīgāko šahistu. Viņš ir neapstrīdams Lietuvas izlases līderis Pasaules šaha olimpiādēs no 1931. līdz 1939. gadam. Mikens piedalās daudzos starptautiskajos turnīros, tajā skaitā arī abos Ķemeru turnīros - 1937. gadā [2] un 1939. gadā.[3] Mikens tolaik bija viens no retajiem šahistiem, kuram bija neizšķirts rezultāts ar pasaules čempionu Aleksandru Aļehinu 2,5:2,5 (+1, =3, -1).

Dzīve Padomju Lietuvā

labot šo sadaļu

Pēc Lietuvas iekļaušanas PSRS sastāvā Mikens piedalās 10 PSRS šaha čempionātu finālos, 4 reizes (1945.,[4] 1947.,[5] 1948.[6] un 1964. gados[7]) kļūst par Lietuvas čempionu šahā , 2 reizes uzvar Baltijas republiku šaha čempionātos (1945.[8] un 1965. gados[9]). 1959. gadā Rīgas starptautiskajā turnīrā Mikens izcīna otro vietu, aiz nākamā pasaules čempiona Borisa Spaska, bet apsteidzot citu nākamo pasaules čempionu - Mihailu Tālu.[10]

No 1956. līdz 1963. gadam Mikens ir igauņu lielmeistara Paula Keresa sekundants. Šajā laikā Keress trīs reizes pēc kārtas ieņem otro vietu pasaules čempionāta izcīņas pretendentu turnīros, un praktiski ir trešais spēcīgākais šahists pasaulē.

1950. gadā kā vienam no pirmajiem starptautiskā šaha federācija FIDE piešķir Mikenam starptautiskā meistara nosaukumu. 1968. gadā Mikens kļūst arī par starptautiskās kategorijas šaha arbitru. 1985. gadā viņš ir Anatolija Karpova un Garija Kasparova pasaules čempiona nosaukuma mača galvenais tiesnesis. 1987. gadā starptautiskā šaha federācija FIDE apbalvo Mikenu ar starptautiskā lielmeistara goda nosaukumu. Mikens bijis arī šaha žurnālists, daudzu šaha grāmatu autors, kas izdotas lietuviešu valodā.

  1. «Arhivēta kopija». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2012. gada 18. janvārī. Skatīts: 2012. gada 18. janvārī.
  2. «Kemeri 1937 - 365Chess.com Tournaments». 365chess.com. Skatīts: 2015-10-28.
  3. «Kemeri 1939 - 365Chess.com Tournaments». 365chess.com. Skatīts: 2015-10-28.
  4. «Lietuvos ПachmatЬ istorija». Al20102007.narod.ru. 1945-07-31. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2017-05-04. Skatīts: 2015-10-28.
  5. «Arhivēta kopija». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2017. gada 4. maijā. Skatīts: 2012. gada 19. septembrī.
  6. «Lietuvos ПachmatЬ istorija». Al20102007.narod.ru. 1948-04-29. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016-03-05. Skatīts: 2015-10-28.
  7. «Arhivēta kopija». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 5. martā. Skatīts: 2012. gada 19. septembrī.
  8. «Championship of Baltic Republics Riga 1945». Al20102007.narod.ru. 1945-11-20. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2017-12-28. Skatīts: 2015-10-28.
  9. «Championship of Baltic Republics Palanga 1965». Al20102007.narod.ru. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2014-01-18. Skatīts: 2015-10-28.
  10. «Riga 1959». Al20102007.narod.ru. 1959-12-21. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2014-09-09. Skatīts: 2015-10-28.

Ārējās saites

labot šo sadaļu