Vingrošana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs bija viens no 20 oficiālajiem olimpiskajiem sporta veidiem. Tajās startēja 135 sportisti no 8 valstīm. lielākā daļa no sportistiem bija no Francijas. Sacensības tika aizvadītas Vensēnas velodromā 1900. gada 20. un 30 jūlijā.[1] Šajās olimpiskajās spēlēs vingrošanā tika aizvadīta tikai viena disciplīna — individuālā daudzcīņa vīriešiem, kuru veidoja 16 dažādu vingrinājumu veidi.

Vingrošana
Olimpiskajās spēlēs
Norises vietaValsts karogs: Francija Vensēnas velodroms, Parīze, Francija
Norises laiks1900. gada 29. un 30. jūlijs
Disciplīnu skaits1
Dalībnieki135 (visi vīrieši) no 8 valstīm
Medaļu ieguvēji
Zelta medaļa   Francija
Sudraba medaļa   Francija
Bronzas medaļa   Francija
«1896 Atēnas1904 Sentluisa»

Visas olimpiskās medaļas šajā sporta veidā izcīnīja Francijas pārstāvji. Zelta medaļu ieguva Gistavs Sandrā, sudraba medaļu ieguva Noēls Bā, bet bronzas medaļu ieguva Lisjēns Demanē.[2]

Skats no vingrošanas sacensībām 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs

Medaļu ieguvēji labot šo sadaļu

Medaļnieki labot šo sadaļu

Zelts Sudrabs Bronza
 
Gistavs Sandrā
  Francija
 
Noēls Bā
  Francija
Lisjēns Demanē
  Francija

Medaļu sadalījums starp valstīm labot šo sadaļu

  •      — Pirmās izcīnītās olimpiskās medaļas valstij šajā sporta veidā
  •      — Pirmās izcīnītā zelta medaļas valstij šajā sporta veidā
  •      — Pirmās izcīnītā sudraba medaļas valstij šajā sporta veidā
  •      — Pirmās izcīnītā bronzas medaļas valstij šajā sporta veidā
Vieta Valsts Zelts Sudrabs Bronza Kopā
1   Francija 1 1 1 3
Kopā (1 valsts): 1 1 1 3

Sacensību formāts labot šo sadaļu

Vingrošanā tika aizvadīta daudzcīņa, kuru veidoja 16 vingrinājumi. Vairākos vingrojumos sacensības tika aizvadītas divas dienas. Katrā no vingrinājumiem punkti tika piešķirti atkarībā no izpildes kvalitātes. Maksimālais punktu skaits, ko piešķīra vienā vingrinājumā, bija 20 punkti, bet kopējais sacensību maksimālais punktu skaits varēja būt 320 punkti. Lielākā daļa no visiem vingrinājumiem, kas tika aizvadīti, bija vingrošanas rakstura, bet sacensībās bija iekļautas arī vairākas vieglatlētikas disciplīnas un svarcelšanas sacensības.[3]

Vingrinājumu uzskaitījums:

  1. vingrošanas stienis (izvēles);
  2. vingrošanas stienis (obligāts);
  3. līdztekas (izvēles);
  4. līdztekas (obligāts);
  5. vingrošanas riņķi (izvēles);
  6. vingrošanas riņķi (obligāts);
  7. vingrošanas zirgs (izvēles);
  8. vingrošanas zirgs (obligāts);
  9. atbalsta lēciens (izvēles);
  10. atbalsta lēciens (obligāts);
  11. vingrošanas zirgs (obligāts);
  12. kombinētā augstlēkšana (obligāts);
  13. tāllēkšana (obligāts);
  14. kārtslēkšana (obligāts);
  15. kāpšana virvē (obligāts);
  16. svarcelšana (obligāts).

Vieglatlētikā tika novērtēts vingrinājuma veikšanas stils. Taču vairākiem no vingrinājumiem bija arī normatīvs, kurs bija jāizpilda. Tāllēkšanā — 5.00 metri; kārtslēkšanā — 2.20 metri; kombinētajā augstlēkšanā sportistiem bija jālec pāri virvei, kas atradās 1.25 metru augstumā; kāpšanā virvē sportistiem bija lūgts kāpt 6.00 metru augstumā; svarcelšanā par katru 50 kilogramas svara bumbas pacelšanu virs galvas līdz rokas augstumam tika piešķirti 2 punkti, maksimāli bija jāceļ 10 reizes.

Rezultāti labot šo sadaļu

Vieta Sportists Valsts Punkti
  Gistavs Sandrā   Francija 302
  Noēls Bā   Francija 295
  Lisjēns Demanē   Francija 293
4/5 Pjērs Pesē   Francija 290
Žils Rolāns   Francija
6 Gistavs Fabrī   Francija 283
7 Žozefs Martiness   Francija 277
8/9 Marsels Lalu   Francija 275
Žoržs Movezēns   Francija
10 L. Lestjēns   Francija 273
11 Nikolā Dežagērs   Francija 272
12/13 Gašē   Francija 270
Žozefs Lavjēls   Francija
14 Žans Berhuzūks   Francija 268
15/16 Bollē   Francija 267
Žozefs Kastilioni   Francija
17 Gošē   Francija 266
18 Moreno   Francija 265
19/20 Žils Dikrē   Šveice 264
Pols Obrešs   Francija
21 Danjels Lavjēls   Francija 263
22 Montēls   Francija 262
23/25 Fēlikss Gizels   Francija 261
Šāns   Francija
Oskars Žanfavrs   Šveice
26 Allegrē   Francija 257
27 Fernāns Ravū   Francija 256
28 Kamillo Pavanello   Itālija 255
29 Hugo Peičs   Vācija 252
30 Polēns Lemērs   Francija 251
31 Viljams Konors   Lielbritānija 250
32/34 Betremjē   Francija 249
Františeks Erbens   Bohēmija
Dominiks Ravū   Francija
35/36 Ogists Kastiljē   Francija 248
Žils Perrē   Francija
37/39 Pols Gibiārs   Francija 247
Žils Lekūtrs   Francija
Vedē   Francija
40/42 Balosjē   Francija 246
Imbērs   Francija
Pratvjēls   Francija
43/45 Elī Buržuā   Francija 245
Šarls Brodbeks   Šveice
Onoress   Francija
46 Bušons   Francija 244

Vieta Sportists Valsts Punkti
47/48 Bornē   Francija 243
Emīls Fretērs   Francija
49 Mišo   Francija 242
50/52 Žardinjē   Francija 241
Labonals   Francija
Tirjē   Francija
53 Eižens Firstenbergers   Vācija 240
54/55 Rihards Genserovskis   Vācija 238
Pīrss   Lielbritānija
56/58 Fernbahs   Francija 236
Emīls Šerbs   Francija
Strasērs   Francija
59 Emīls Rotongs   Vācija 234
60/61 Grimms   Francija 233
Simons   Francija
62/63 Bulanžē   Francija 232
Levī   Francija
64 Derobe   Francija 231
65/66 Blanšārs   Francija 230
Žans Marija le Burvelē   Francija
67/68 Žils Delevals   Francija 229
Salzārs   Francija
69 Fjerenss   Francija 228
70 Žoržs Dibuā   Francija 225
71 Kārlis Vīgands   Vācija 224
72 Fricis Manteifels   Vācija 223
73 Viljams Loids Filipss   Lielbritānija 222
74 Dežāns   Francija 221
75/76 Burgužno   Francija 220
Anrī Fretērs   Francija
77/78 Francis Abe   Vācija 219
Oto Meiers   Francija
79/83 Fricis Danners   Vācija 216
Dušē   Francija
Ervīns Kurcs   Vācija
Praderols   Francija
Viārs   Francija
84/87 Debelī   Francija 214
Žozefs Dekross   Francija
Rostēns   Francija
Fricis Zauers   Vācija
88/92 Dufēts   Francija 211
Laburē   Francija
Ģula Kakašs   Ungārija
Obērs   Francija
Žillē   Francija

Vieta Sportists Valsts Punkti
93/96 Burī   Francija 210
Kubi   Francija
Pelā   Francija
Vjēvils   Francija
97 Olivjē   Francija 209
98 Šapo   Francija 208
99 De Purtēns   Beļģija 207
100 Mino   Francija 206
101 Kūns   Francija 205
102/104 Denī   Francija 204
Gustavs Flatovs   Vācija
Žils Pino   Francija
105 Albērs Barodē   Francija 201
106 Sidraks   Francija 200
107 Jūliuss Nuningers   Vācija 199
108 Surzā   Francija 196
109/110 Bušērs   Francija 195
Lakombs   Francija
111 Van Huls   Francija 194
112 Mišelē   Beļģija 192
113/114 Favjērs   Francija 190
Fušē   Francija
115 Lemuāns (vingrotājs)   Francija 187
116 Šarls Dekerts   Francija 184
117 Žermēns   Francija 183
118/119 Žakamēns   Francija 180
Ādolfs Tannerts   Vācija
120 Danjels Kehrs   Francija 178
121 Kuku   Francija 177
122/123 Kuzēns   Francija 175
Lerū   Francija
124 Henrijs Hiats   Lielbritānija 172
125 Vandenots   Francija 166
126/129 Bernilons   Francija 164
Delalo   Francija
Parizo   Francija
Samjēls Ročs   Francija
130 Tušē   Francija 154
131 Prillē   Francija 149
132 Baiers   Francija 145
133 Terjē   Francija 133
Ģula Katona   Ungārija Nefinišēja
Oskars Naumanis   Vācija

Pārstāvētās valstis un sportisti labot šo sadaļu

1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs vingrošanas sacensībās startēja 135 sportisti no 8 valstīm. Lielākā daļa no sportistiem (108 sportisti) bija no Francijas. Beļģija, Bohēmija un Itālija pirmo reizi startēja vingrošanā olimpiskajās spēlēs.

Iekavās uzrādīts sportistu skaits no valsts.

Atsauces labot šo sadaļu

  1. «Gymnastics at the 1900 Paris Summer Games». Sports Reference. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2020. gada 5. decembris. Skatīts: 2020. gada 5. decembris.
  2. «Paris 1900 Gymnastics». Starptautiskā Olimpiska komiteja. Skatīts: 2020. gada 5. decembris.
  3. «Gymnastics at the 1900 Paris Summer Games: Men's Individual All-Around». Sports Reference. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2020. gada 5. decembris. Skatīts: 2020. gada 5. decembris.

Ārējās saites labot šo sadaļu