Vingrošana 1896. gada vasaras olimpiskajās spēlēs
Vingrošana 1896. gada vasaras olimpiskajās spēlēs bija viens no deviņiem sporta veidiem, kas bija iekļauts olimpisko spēļu programmā. Vingrošanas sacensības tika aizvadītas Panatinaiko stadionā no 9 līdz 10. aprīlim. Vingrošanā tika aizvadītss 8 sporta vingrošanas disciplīnas, tajā skaitā 2 komandu disciplīnas. Vingrošanas sacensībās startēja visvairāk sportistu — 71 sportists (52 sportisti bija no Grieķijas) no 9 valstīm.[1]
| Vingrošana Olimpiskajās spēlēs | |
 _pictogram.svg) | |
| Norises vieta | Panatinaiko stadions, .svg){kind=small} Atēnas Grieķijas Karaliste |
|---|---|
| Norises laiks | 9. — 10. aprīlis |
| Disciplīnu skaits | 8 |
| Dalībnieki | 71 no 9 valstīm |
| 1900 Parīze» | |
| Vingrošana 1896. gada vasaras olimpiskajās spēlēs
| ||
|---|---|---|
| Sportisti | ||
| Sporta vingrošana (individuāli) | ||
| Atbalsta lēciens | Vīrieši | |
| Kāpšana virvē | Vīrieši | |
| Līdztekas | Vīrieši | |
| Vingrošanas riņķi | Vīrieši | |
| Vingrošanas stienis | Vīrieši | |
| Vingrošanas zirgs | Vīrieši | |
| Sporta vingrošana (komandas) | ||
| Līdztekas | Vīrieši | |
| Vingrošanas stienis | Vīrieši | |
Par čempionu atbalsta lēcienā kļuva Vācijas sportists Kārlis Šūmanis; līdztekās par čempionu kļuva Vācijas sportists Alfrēds Flatovs; vingrošanas riņķos uzvarēja Grieķijas sportsts Joannis Mitropuls; vingrošanas stienī uzvarēja Vācijas sportists Hermanis Veingertners; vingrošanas zirgā par čempionu kļuva Šveices sportsts Luijs Cuters; kāpšanā virvē par čempionu kļuva Grieķijas sportists Nikolajs Andriakopuls; savukārt komandu disciplīnās līdztekās un vingrošanas stienī uzvarēja Vācijas vingrotāju komanda, kurā startēja arī sportisti, kas bija izcīnījuši medaļas individuālajās disciplīnās. Visvairāk medaļu vingrošanā izcīnīja Vācijas sportists Hermanis Veingertners, viņš kopā izcīnīja 6 olimpiskās medaļas, 3 zelta, 2 sudraba un 1 bronzas medaļu. Pa trim zelta medaļām izcīnīja Vācijas sportists Alfrēds Flatovs un Šveices sportists Luijs Cuters. Lielākā daļa no medaļniekiem izcīnīja vismaz divas olimpiskās medaļas. Kopumā visvairāk medaļu - 10 - izcīnīja Vācijas sportisti.
Kalendārs
labot šo sadaļu| Disciplīna | 9. aprīlis (Ceturtdiena) |
10. aprīlis (Piektdiena) |
|---|---|---|
| Sporta vingrošana | ||
| Atbalsta lēciens | Medaļu izcīņa | |
| Kāpšana virvē | Medaļu izcīņa | |
| Līdztekas | Medaļu izcīņa | |
| Vingrošanas riņķi | Medaļu izcīņa | |
| Vingrošanas stienis | Medaļu izcīņa | |
| Vingrošanas zirgs | Medaļu izcīņa | |
| Komandas, līdztekas | Medaļu izcīņa | |
| Komandas, vingrošanas stienis | Medaļu izcīņa | |
Medaļnieki
labot šo sadaļu
Šīs medaļas piešķīra Starptautiskā Olimpiskā komiteja ar atpakaļejošu datumu; Spēļu laikā uzvarētājiem tika piešķirta sudraba medaļa, bet turpmākās vietas netika apbalvotas.
- Sporta vingrošana
Sportisti ar vairākām medaļām
labot šo sadaļu| Sportists | Valsts | Zelts | Sudrabs | Bronza | Kopā |
|---|---|---|---|---|---|
| Hermanis Veingertners |  Vācija |
3 | 2 | 1 | 6 |
| Alfrēds Flatovs | Vācija |
3 | 1 | 0 | 4 |
| Kārlis Šūmanis | Vācija |
3 | 0 | 0 | 3 |
| Fricis Hofmanis | Vācija |
2 | 1 | 0 | 3 |
| Konrāds Bēkers | Vācija |
2 | 0 | 0 | 2 |
| Gustavs Flatovs | Vācija |
2 | 0 | 0 | 2 |
| Georgs Hilmars | Vācija |
2 | 0 | 0 | 2 |
| Fricis Manteifels | Vācija |
2 | 0 | 0 | 2 |
| Kārlis Neikirhs | Vācija |
2 | 0 | 0 | 2 |
| Rihards Restels | Vācija |
2 | 0 | 0 | 2 |
| Gustavs Šufts | Vācija |
2 | 0 | 0 | 2 |
| Luijs Cuters |  Šveice |
1 | 2 | 0 | 3 |
| Nikolajs Andriakopuls |  Grieķija |
1 | 1 | 0 | 2 |
| Joannis Mitropuls | Grieķija |
1 | 0 | 1 | 2 |
| Toms Ksenakis | Grieķija |
0 | 2 | 0 | 2 |
| Petrs Persakis | Grieķija |
0 | 1 | 1 | 2 |
Medaļu sadalījums starp valstīm
labot šo sadaļu| Vieta | Valsts | Zelts | Sudrabs | Bronza | Kopā |
|---|---|---|---|---|---|
| 1 |  Vācija (GER) |
5 | 3 | 2 | 10 |
| 2 |  Grieķija (GRE) (rīkotājvalsts) |
2 | 2 | 2 | 6 |
| 3 |  Šveice (SUI) |
1 | 2 | 0 | 3 |
| Kopā (3 valstis): | 8 | 7 | 4 | 19 | |
Pārstāvētās valstis un sportisti
labot šo sadaļuVingrošanā startēja 71 sportists no deviņām valstīm. Vingrošana pēc sportistu skaita bija vispārstāvētākais sporta veids šo olimpisko spēļu programmā.
Valstis
labot šo sadaļuIekavās uzrādīts sportistu skaits no valsts.
Sportisti
labot šo sadaļuAtsauces
labot šo sadaļu| Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Vingrošana 1896. gada vasaras olimpiskās spēles |
- ↑ «Gymnastics at the 1896 Athina Summer Games». Sports Reference. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2020. gada 17. aprīlī. Skatīts: 2020. gada 17. marts.
- ↑ «Athens 1896 Vault Men». Starptautiskā Olimpiskā komiteja.
- ↑ «Athens 1896 Parallel Bars Men». Starptautiskā Olimpiskā komiteja.
- ↑ «Athens 1896 Rings Men». Starptautiskā Olimpiskā komiteja.
- ↑ «Athens 1896 Horizontal Bar Men». Starptautiskā Olimpiskā komiteja.
- ↑ «Athens 1896 Pommel Horse Men». Starptautiskā Olimpiskā komiteja.
- ↑ «Athens 1896 Rope Climbing Men». Starptautiskā Olimpiskā komiteja.
- ↑ «Athens 1896 Team Parallel Bars Men». Starptautiskā Olimpiskā komiteja.
- ↑ «Athens 1896 Team Horizontal Bar Men». Starptautiskā Olimpiskā komiteja.
Ārējas saites
labot šo sadaļu- Starptautiskā Olimpiskā komitejas rezultātu datubāze
- Lampros, S.P., Polites, N.G., De Coubertin, Pierre, Philemon, P.J. & Anninos, C. The Olympic Games: BC 776 – AD 1896. Athens : Charles Beck, 1897. (Digitally available at [1] Arhivēts 2008. gada 27. maijā, Wayback Machine vietnē.)
- Mallon, Bill & Widlund, Ture. The 1896 Olympic Games. Results for All Competitors in All Events, with Commentary. Jefferson : McFarland, 1998. ISBN 0-7864-0379-9. (Excerpt available at [2] Arhivēts 2008. gada 11. aprīlī, Wayback Machine vietnē.)
- Smith, Michael Llewellyn. Olympics in Athens 1896. The Invention of the Modern Olympic Games. London : Profile Books, 2004. ISBN 1-86197-342-X.