Vidus dialekts

Vidus dialekts ir viens no trim latviešu valodas dialektiem. Vidus dialekts ir latviešu literārās valodas pamatā.^[1] Tiek izšķirtas trīs izlokšņu grupas: Vidzemes, zemgaliskās un kursiskās. Vidzemes un zemgaliskās izloksnes ir vairāk savstarpēji tuvākas.^[1]

Šajā dialektā runā Vidzemes vidienē, sākot no ziemeļrietumiem (Mazsalaca) līdz ziemeļaustrumiem (Valka), tad pāri Smiltenei, Valmierai un Cēsīm virzienā uz Rīgu. Vidus dialektā runā arī Zemgales līdzenumā un Kurzemē uz dienvidiem no Kuldīgas. Dialektā runājošie tiek saukti par lejzemniekiem (tāpat tiek saukti lībiskajā dialektā runājošie).^[1]

Daļā izlokšņu ir saglabājušās trīs senās intonācijas: stieptā, lauztā un krītošā.^[1] Tomēr dažās vietās sakrīt stieptā un krītošā vai arī lauztā un krītošā.^[1]

Atsauces

↑ ^1,0 ^1,1 ^1,2 ^1,3 ^1,4 Latvijas enciklopēdija. 5. sējums. Rīga : Valērija Belokoņa izdevniecība. 2009. 778.—779. lpp. ISBN 978-9934-8068-0-3.

Ārējās saites

Vidus dialekts

Šis ar valodniecību saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to.

[lat-1] 1,0 ^1,1 ^1,2 ^1,3 ^1,4 Latvijas enciklopēdija. 5. sējums. Rīga : Valērija Belokoņa izdevniecība. 2009. 778.—779. lpp. ISBN 978-9934-8068-0-3.

[1]