Vārpu veronika
Vārpu veronika (Veronica spicata) ir mainīga izskata ceļteku dzimtas[1] veroniku ģints augu suga. Savvaļā tā ir sastopama Eiropā un Rietumāzijā. Latvijā tā ir sastopama visā valsts teritorijā, visbiežāk — valsts austrumu daļā.[2]
| Vārpu veronika Veronica spicata L. | |
|---|---|
 | |
| Klasifikācija | |
| Valsts | Augi (Plantae) |
| Nodalījums | Segsēkļi (Magnoliophyta) |
| Klase | Divdīgļlapji (Magnoliopsida) |
| Rinda | Panātru rinda (Lamiales) |
| Dzimta | Ceļteku dzimta (Plantaginaceae) |
| Ģints | Veronikas (Veronica) |
| Suga | Vārpu veronika (Veronica spicata) |
 Vārpu veronika Vikikrātuvē | |
Morfoloģija labot šo sadaļu
Vārpu veronika ir daudzgadīgs, 15—45 cm garš lakstaugs. Stublājs ir stāvs, nezarojošs, stīvs un blīvi klāts ar īsiem, atstāvošiem matiņiem. Lapas uz stublāja ir pretējas, lai gan augšējās var būt pamīšus. Pēc formas lapas ir lancetiskas, aptuveni 1,5—8 cm garas un 0,4—2 cm platas. Lapu pamats ir ķīļveidīgs, mala strupi zāģzobaina, gals strups, lapu kāts ir īss vai lapas ir sēdošas.
Ziedkopa ir blīvs un garš ķekars stublāja galotnē, kurš nedaudz atgādina vārpu. Ziedu kauss ir četrdaļīgs, vismaz divreiz īsāks nekā violeti zilais vainags. Auglis ir ieapaļa pogaļa. Zied no jūnija līdz augustam.
Atsauces labot šo sadaļu
- ↑ "An update of the Angiosperm Phylogeny Group classification for the orders and families of flowering plants: APG II". Botanical Journal of the Linnean Society 141 (4): 399–436. 2003-04. doi:10.1046/j.1095-8339.2003.t01-1-00158.x. ISSN 0024-4074.
- ↑ «vārpu veronika - Veronica spicata L. - Augi - Latvijas daba». www.latvijasdaba.lv. Skatīts: 2022-02-20.