Vera Daškeviča
Vera Daškeviča (dzimusi 1897. gadā, mirusi 1960. gada 10. maijā), arī Veronika Daškeviča, bija latviešu pedagoģe un latgaliešu valodas kopēja.
| ||||||||||||
Biogrāfija labot šo sadaļu
Izglītību ieguvusi Preiļu Augstākajā tautskolā un bēgļu palīdzības biedrības skolotāju sagatavošanas kursos. Pēc tam tur arī strādājusi. Vēl strādājusi par skolotāju.[2]
Kad Latvijā 1919. gadā nodibinājās padomju vara, Daškevica bijusi Viļānu apriņķa skolu inspektore. Kopā ar lieliniekiem 1920. gadā devusies uz Krieviju, kur strādājusi par skolotāju gan latviešu, gan krievu skolās.[2]
Vairāku latgaliešu valodas mācību grāmatu autore.[2] Veikusi nozīmīgu darbu latgaliešu valodas popularizēšanā, veidojusi latgaliešu valodas mācīšanas metodiku latgaliešu skolām.
1937. gadā izsūtīta uz Turkmēniju, strādājusi par skolotāju Zolotanas vidusskolā. 20. gadsimta 30. gadu beigās notiesāta uz 20 gadiem, pilnībā izcietusi sodu Gulagā. Pēc soda izciešanas dzīvojusi Aleksinā.[2]
Atsauces labot šo sadaļu
- ↑ «Vera Daškeviča». Latgales dati. Daugavpils Universitāte. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 8. aprīlī. Skatīts: 2016. gada 18. februārī.
- ↑ 2,0 2,1 2,2 2,3 Latgales kultūras darbinieki. 1. sējums. Rīga : Jumava. 2008. 138. lpp. ISBN 978-9984-38-441-2.
 | Šī ar Latviju saistītā cilvēka biogrāfija ir nepilnīga. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |