Velosipēda pedālis

(Pāradresēts no Velosipēda pedāļi)

Velosipēda pedālis ir velosipēda detaļa, ko braucējs spiež ar kāju, lai virzītu velosipēdu uz priekšu. Tas veido savienojumu starp braucēja pēdu vai kurpi un klani, ļaujot kājai griezt pedāļu asi un līdz ar to velosipēda ratus. Pedāļi parasti sastāv no klanī ieskrūvētas ass un korpusa, uz kura balstās vai pie kura ir piestiprināta pēda. Korpuss var brīvi rotēt ap asi ar gultņu palīdzību.

Vienkāršs platformas velosipēda pedālis

Sākotnēji velosipēdu pedāļi bija tieši piestiprināti klaņiem pie velkošā rata (parasti priekšējā). Tāds drošais velosipēds, kāds tas pazīstams mūsdienās, radās līdz ar pedāļu piestiprināšanu klaņiem, kas grieza ķēdes ratu, kas jaudu ratam nogādāja, izmantojot rullīšu ķēdi.

Apavu piestiprināšana pedāļiem sniedz braucējam lielāku kontroli pār pedāļu kustībām. Ir divi veidi, kā pastāvīgi piestiprināt kurpes pedāļiem: purngalu "spicītes", kā arī kontaktpedāļi, kam tiek izmantoti īpaši apavi ar stiprinājumiem, kurus ieklipsē pedāļos.

Veidi labot šo sadaļu

Tāpat kā ir pieejami dažādu veidu velosipēdi, arī dažādiem riteņbraukšanas veidiem ir pieejami dažādi pedāļi.

Platformu pedāļi labot šo sadaļu

 
MTB platformas pedālis

Tradicionāli platformu pedāļi ir pedāļi ar salīdzinoši lielu līdzenu laukumu, kur atbalstīt pēdu. To korpusi var būt veidoti ar dažādu konstrukciju, veidojot lielāku atbalsta laukumu kā BMX un MTB pedāļiem vai vieglākas korpusa konstrukcijas pedāļiem, ko agrāk plaši izmantoja šosejas un treka riteņbraukšanā, bet šobrīd tie ir izplatīti ikdienas velosipēdiem. Tie sastāv no ass, kas piestiprināta klanim un korpusa, kam piestiprinātas divas paralēlas plāksnes priekšpusē un aizmugurē. Lietojot šādu pedāli, braucējs spiež pēdu pret paralēlo plākšņu veidoto platformu.[1]

 
1980. gadu Campagnolo SL šosejas pedāļi

Lai uzlabotu pedāļa efektivitāti, tam var tikt pievienotas "spicītes". Pedāļu spicītes ir plāna metāla vai plastmasas konstrukcija, ko stiprina pie pedāļa priekšas. Spicītes ir kurpes purngala formā un to uzdevums ir novērt braucēja kurpes noslīdēšanu no pedāļa uz priekšu vērstās kustības laikā.[1] Šī konstrukcija tika uzlabota ar siksniņas un sprādzes pievienošanu, ļaujot pēdu nostiprināt vietā, novēršot arī kustību uz aizmuguri.[1] Šo siksniņu parasti izgatavo no ādas vai neilona.

Kontaktpedāļi labot šo sadaļu

 
SPD divpusējie pedāļi ar velokurpi. Vienā pusē ir platforma, otrā kontaktpedāļa stiprinājums.

Kontaktpedāļiem ir nepieciešami speciāli riteņbraukšanas apavi ar pie zoles pieskrūvētu stiprinājumu, kas tiek ieklipsēts pedāļa mehānismā un stingri notur apavu pie pedāļa. Vairums kontaktpedāļu tiek ieklipsēti, stingrāk uzminot uz pedāļa un atklipsēti, pagriežot papēdi uz ārpusi, lai arī atsevišķos gadījumos klipsēšanas mehānisms ir iebūvēts stiprinājumā, nevis pedālī.

Šādu pedāļu veidu 1895. gadā pirmais izgudroja Čārlzs Hansons.[2] Tas ļāva braucējam pagriezt apavu, lai ieklipsētu un atklipsētu savienojumu, kā arī apavus varēja nedaudz rotēt, lai izvairītos no locītavu sasprindzinājuma.[3]

1971. gadā Čīno Činelli uzņēmums Cinelli izstrādāja un sāka ražot kontaktpedāļu modeli M71. Tas izmantoja plastmasas stiprinājumu, kas tika ieslidināts pedāļa rievās un tika nostiprināts ar nelielu sviru pedāļa korpusa aizmugurē. Lai atbrīvotu kurpi, braucējam bija jānoliecas līdz pedālim, lai aizsniegtu sviru, līdzīgi kā sportistiem bija jāpieliecas, lai atbrīvotu potītes siksnu. Svira bija izvietota pedāļa ārpusē, lai kritiena gadījumā pieskaroties zemei, tā atbrīvotu kāju. Pedāļi bija paredzēti sacensībām, īpaši treka riteņbraukšanai un šīs vajadzības noliekties dēļ tika uzskatīti par bīstamiem.[4]

1984. gadā Francijas uzņēmums Look pielietoja pedāļiem kalnu slēpošanas stiprinājumu tehnoloģiju, uzsākot ražot pirmos plaši izmantotos kontaktpedāļus. Sākotnēji tos izmantoja triatlonisti, lai veiktu ātrāku pāreju starp disciplīnām. Plašāks pielietojums riteņbraukšanas sportā šiem pedāļiem radās pēc Bernāra Ino uzvaras 1985. gada Tour de France. Šie un citu ražotāju savietojamie modeļi joprojām tiek plaši izmantoti mūsdienās. Ieklipsēšana notiek, vienkārši spiežot uz pedāļa ar apavu uz leju un priekšu, dažos risinājumos - pagriežot pēdu sāniski. Lai atklipsētu, papēdis tiek pagriezts uz ārpusi un nav nepieciešama noliekšanās, lai atbrīvotu siksnu vai sviru.

 
LOOK šosejas pedāļi

Nākamais solis kontaktpedāļu attīstībā bija Shimano SPD (Shimano Pedaling Dynamics) pedāļu sistēma. Look stiprinājumi ir lieli un izceļas uz zoles virsmas, bet SPD sistēmā tie ir mazi un var tikt noslēpti zoles protektorā, padarot staigāšanu ar šiem apaviem iespējamu (komforts būs atkarīgs no zoles stingrības). Riteņbraukšanas apaviem ir stingras zoles, lai nodrošinātu jaudas pārnesi un efektivitāti. Tie var būt paredzēti šosejas vai kalnu riteņbraukšanai vai izmantojami abiem nolūkiem. Kalnu riteņbraukšanai paredzētie apavi parasti ir ar iegremdētiem stiprinājumiem, kas neizceļas virs zoles virsmas un var saturēt protektoru staigāšanai pa takām, kas var būt nepieciešams, apejot nepārbraucamu šķērsli vai velosipēdu nesot. Šosejas riteņbraukšanas apavi parasti ir vieglāki kā atbilstošie kalnu riteņbraukšanas apavi, tiem stiprinājums izceļas virs zoles un tiem ir mazāka aizsardzība pret laikapstākļu ietekmi. Izceltais stiprinājums padara šos apavus nepraktiskus staigāšanai, tas var arī bojāt stiprinājumu. Kalnu riteņbraukšanas stiprinājumus parasti var bez grūtībām piestiprināt šosejas apaviem, lai gan reizēm ir nepieciešama pāreja. Otrādi parasti nav iespējams, jo šosejas stiprinājumi parasti ir pārāk lieli kalnu riteņbraukšanas apaviem. Nelielie kalnu riteņbraukšanas stiprinājumi parasti tiek stiprināti ar divām skrūvēm, šosejas stiprinājumiem parasti ir trīs skrūves. Gadu gaitā dažādi ražotāji ir radījuši paši savas kontaktpedāļu sistēmas.

Kontaktpedāļiem ir priekšrocības pār platformu pedāļiem,[5][6] īpaši kalnu riteņbraukšanā un sacensībās. Tie nepieļauj kājas noslīdēšanu slapjos un dubļainos apstākļos un nodrošina labāku jaudas pārnesi.

Kontaktpedāļiem ir pieejami platformu adapteri, kas ļauj īslaicīgi tos padarīt par platformu pedāļiem ar lielāku atbalsta laukumu pēdai. Tas ļauj braucējiem izmantot parastus apavus, nemainot pedāļus. Adapterus pedālī parasti iestiprina ar līdzīgu mehānismu kā pašus apavu stiprinājumus.

Magnētiskie pedāļi labot šo sadaļu

Magnētiskie pedāļi parādījās jau 1897. gadā, tomēr neguva lielu popularitāti.[7] 1996. gadā bija pieejami Exus Mag Flux šosejas pedāļi.[8] 2009. gadā velokomponenšu ražotājs Mavic ieviesa magnētiskus pedāļus un apavus ikdienas braucieniem.[9] Citu ražotāju modeļi saņēmuši pretrunīgas atsauksmes.[10][11]

Nolokāmi pedāļi labot šo sadaļu

Lai padarītu tos kompaktākus, salokāmiem velosipēdiem bieži vien ir nolokāmi pedāļi.

Stiprināšana pie klaņa labot šo sadaļu

Pedāļa asij ir vītne, kas atbilst klaņu gala cauruma vītnei. Šīs vītnes izmērs var atšķirties un bieži vien ir norādīts uz klaņa pie pedāļa cauruma.

Labās puses (parasti piedziņas puse) pedālim ir labā vītne, bet kreisajam pedālim kreisā (pretēja), lai novērstu pedāļu atskrūvēšanos precesijas efekta dēļ.[12][13] Lai arī kreisais pedālis griežas pulksteniski uz saviem gultņiem attiecībā pret klani (un šķietami skrūvētu ciet labo vītni), spēks no braucēja kājas spiež asi pret klaņa vītni punktā, kas pulksteniski rotē ap klani, tādējādi berzes dēļ lēni pretpulksteniski velkot pedāļa ass ārpusi un skrūvējot vaļā labo vītni.

Atsauces labot šo sadaļu

  1. 1,0 1,1 1,2 Eric A. Sampson. «Integrated Bicycle Pedal». United States Patent Office, 1989. gada 28. marts. Skatīts: 2011. gada 5. maijs.[novecojusi saite]
  2. "Perfecting the Clipless Pedal". Velo News (Inside Communications, Inc.) 36 (5): 60. 2007.
  3. «The History of the Bicycle Pedal». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2006-06-19. Skatīts: 2006-05-28.
  4. Sheldon Brown. «Bicycle Glossary Da-Do: Death Cleat». Sheldon Brown. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2007-09-10. Skatīts: 2007-08-30.
  5. "The advantages of clipless cycling pedals", Livestrong. Retrieved on August 17, 2013.
  6. "Why You Should Switch to Clipless Pedals", Gizmodo. Retrieved on August 17, 2013.
  7. «Bicycle Pedal History Museum, Bicycle Pedal Timeline». Speedplay Inc. Skatīts: 2010-04-12. 1897: Tudor invents first magnetic clipless pedal.
  8. «Bicycle Pedal History Museum, Clipless Road Pedal Gallery and Time Line». Speedplay Inc. Skatīts: 2010-04-12. Exus Mag Flux Road 1996, Taiwan, Foot is secured by a powerful earth magnet
  9. «Mavic EZ-Ride Evolve pedals review». BikeRadar. 2009. gada 3. septembris. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2012-07-12. Skatīts: 2012-07-23. EZ-Ride Evolve pedals are fantastic if you consider what they’re designed to do.
  10. «ProTonLocks Magnetic Pedals: Review». MtnBikeRiders. 2009. gada 5. novembris. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2012-11-30. Skatīts: 2012-07-23. I’m not going to beat around the bush, these pedals suck
  11. Charlie Sorrel. «Magnetic Bike Pedals Work With Any Shoes». Wired, 2009. gada 24. septembris. Skatīts: 2012-07-23. We agree, and we see the exact same problem with this version from Proton Locks. While it has a big advantage over the Mavic EZ-Ride pedals in that it comes with magnetic plates to bolt onto your own shoes, rather than requiring you buy a specially made pair, it still suffers from a lack of locking.
  12. Jobst Brandt. «Left Hand Threads». Sheldon Brown, 2004. gada 28. aprīlis. Skatīts: 2012-11-13. Unscrewing occurs from precession, in which a round object rolling in a circular ring in one direction will itself turn in the opposite direction.
  13. Sheldon Brown. «Sheldon Brown's Bicycle Glossary: Precession». Skatīts: 2012-11-13. "Precession" refers to the tendency of a part subject to rotating stresses to rotate in the opposite direction of the stress rotation.

Ārējās saites labot šo sadaļu