Valters Ekerts

Valters Ekerts (1892—1973) bija vācbaltiešu vēsturnieks, Kēnigsbergas Universitātes docents.

Valters Ekerts Personīgā informācija Dzimis 1892. gada 11. novembrī Bauska, Krievijas Impērija (tagad Latvija) Miris 1973. gada 5. novembrī (80 gadi) Marburga, Vācija Tautība vācbaltietis Nodarbošanās vēsturnieks

Dzīvesgājums

Dzimis 1892. gada 11. novembrī (30. oktobrī pēc VS) Bauskā. Mācījās Jelgavas un Rīgas skolās. 1913. gadā sāka vēstures studijas Tērbatas Universitātē, Pirmā pasaules kara laikā strādāja par skolotāju vācu okupētajā Bauskā (1915—1918). Latvijas brīvības cīņu laikā dienēja Baltijas landesvērā (1918—1920), tad turpināja vēstures studijas Marburgas Universitātē (1922—1927), strādāja par asistentu Marburgas Universitātē (1930—1934), tad par docentu Kēnigsbergas Universitātē (1934—1937).

1937. gadā viņš aizstāvēja Dr. phil. habil. disertāciju un strādāja Forarlbergā, Korbahā un Marburgā. 1953. gadā kļuva par Baltijas Vēstures komisijas īsteno locekli.

Miris 1973. gada 5. novembrī Marburgā.

Darbi

• Baltische Briefe 1 (1974); 4 Jahrzehnte baltische Geschichtsforschung, S. 90
• Altlettische Siedlung in Kurland. Siedlungsformen und —grenzen der Kuren, Semgaller und Selen. Eberhausen /Isar/. 1984. — 178 S. (habilitācijas darbs)