Valmieras-Lokno izcilnis

Valmieras-Lokno izcilnis ir tektoniska struktūra, kas krasi norobežo Baltijas vairoga dienvidu nogāzi no Latvijas sedlienes, un atrodas Latvijas ziemeļu daļā, Igaunijas dienvidaustrumos, kā arī Pleskavas apgabalā, Krievijā. Izciļņa garums rietumu-austrumu virzienā ir apmēram 200 kilometri, bet platums 20-30 kilometri. Relatīvais augstums uz pamatklintāja virsmas ir apmēram 100 metri. Izcilnis iekļauj sevī Valmieras, Trikātas, Ministes un Lokno lokālos pacēlumus, kuru absolūtais augstums ir 270-300 metri z.j.l., bet relatīvais augstums sasniedz ap 50 metriem. Dienvidu malā Valmieras-Lokno izcilnis piekļaujas Liepājas-Saldus-Rīgas-Apes-Pleskavas lūzumzonai, bet ziemeļos lēzeni pazeminās vairāk par 400 metriem z.j.l. Kaledonijas kompleksa nogulumos šeit atrodas Valmieras-Lokno pacēlums, kuru šķeļ Valmieras lūzums. Pilnīgākais nogulumiežu segas griezums atrodas izciļņa ziemeļrietumu daļā, sasniedzot 300 metru biezumu. Savukārt, velves daļā tas būtiski samazinās, jo tur nav ordovika un silūra nogulumu. Arī Hercīnā kompleksa Pērnavas svītas virsmā izcilnis izceļas kā 100 metrus augsts valnis. Tas liecina, ka Valmieras-Lokno izciļņa attīstība ir bijusi ilgstoša, un tektoniskā aktivitāte izciļņa robežās ir saglabājusies vismaz līdz devona beigām.