Valles kauja bija kauja Poļu-zviedru kara (1600—1629) laikā starp Zviedrijas un Polijas-Lietuvas karaspēkiem. Tā risinājās 1626. gada janvārī Kurzemes un Zemgales hercogistē netālu no Valles muižas (vācu: Wallhof, tagad Valle).

Valles kauja

Kaujas uzvarētājs - Zviedrijas karalis Gustavs II Ādolfs
Datums1626. gada 7. janvāris
Vieta
Iznākums zviedru uzvara
Karotāji
Valsts karogs: Zviedrija Zviedrija Polija-Lietuva
Komandieri un līderi
Gustavs II Ādolfs, Zviedrijas karalis Jans Staņislavs Sapeha
Spēks
1000 kājnieki
2100 jātnieki
6 lielgabali
7000 karavīri
5 lielgabali
Zaudējumi
1500 karavīri, 3 lielgabali

Kaujas norise

labot šo sadaļu

1626. gada sākumā Zviedrijas karalis Gustavs II Ādolfs uzzināja, ka Lietuvas maršala Jana Staņislava Sapehas vadībā uz dienvidaustrumiem no Valles muižas tiek pulcināts liels karaspēks iebrukumam Vidzemē. Zviedri spēja mobilizēt 38 kājnieku un 24 jātnieku rotas un 7. janvārī Gustavs Ādolfs ar priekšpulkiem — aptuveni 1000 musketieriem un 2100 jātniekiem — sasniedza Valli. Polijas-Lietuvas armija nebija gaidījusi tik ātru zviedru uzbrukumu un sakārtojās aizsardzības kaujai mežā starp Valles un Šmīdes (Schmiden) muižām. Zviedru jātnieki izdzina pretiniekus no meža, bet zviedru karaspēka somu jātnieki atsvieda atpakaļ uzbrūkošos poļu huzārus. Sapehas pavēle atkāpties izrādījās novēlota un atkāpšanās pārvērtās bēgšanā. Zviedri nogalināja trīs ceturtdaļas poļu un lietuviešu kājnieku, bet lielākā daļa jātnieku izbēga. Polijas-Lietuvas mēģinājums atgūt zviedru iekaroto Vidzemi bija cietis sakāvi.