Valdis Kalnāre

Valdis Kalnāre (1909. gada 14. augusts—1977. gada 3. janvāris) bija latviešu jurists.

Valdis Kalnāre
Tautas Saeimas deputāts

Dzimšanas dati 1909. gada 14. augustā
Rīga, Vidzemes guberņa (tagad Karogs: Latvija Latvija)
Miršanas dati 1977. gada 3. janvārī
Rīga

DzīvesgājumsLabot

Studēja Latvijas Universitātes Tautsaimniecības un tiesību zinātņu fakultātē. Darbojās strādnieku organizācijās un studentu biedrībās "Zemgalija" un "Vilnis". Pēc studiju beigšanas 1934. gadā strādāja gadījuma darbus kā krāsotājs un sētnieks, no 1937. gada bija Darba kameras referents tieslietu jautājumos. 1939. gadā bija Latvijas kreditkooperatīvu savienības juriskonsultācijas darbvedis.

Pēc Latvijas okupācijas Kirhenšteina valdības laikā iecelts par Darba departamenta direktoru. Tautas Saeimas deputāts (1940).[1]

Vācu okupācijas laikā tika ieslodzīts Salaspils un Štuthofas koncentrācijas nometnēs, no kurienes viņam kopā ar diviem čehiem izdevās izbēgt, kad ieslodzītos dzina uz kuģi Dancigas ostā, patvērās Berlīnē.

Pēc kara beigām izlēma nepalikt amerikāņu okupācijas zonā, bet atgriezties Rīgā, kur 1949. gadā tika apsūdzēts nodevībā pret padomju varu, piespriežot 25 gadus izsūtījumā uz Džezkazganu Kazahstānā. Pēc Staļina nāves reabilitēts, līdz pensijai strādāja Rīgas 8. juridiskajā konsultācijā.

Miris 1977. gadā, apglabāts Raiņa kapos.

AtsaucesLabot