Vīnlapu mežvītenis

augu suga

Vīnlapu mežvītenis (latīņu: Clematis vitalba) ir daudzgadīgs, līdz 12-20 cm augsts kāpelējošs krūms. Tiek kultivēts kā dekoratīvs augs. Stumbrs šķautņains, vismaz apakšējā daļā koksnains, mezglu vietās klāts ar matiņiem. Lapas pretējas, ādainas, ar 3-5 cm gariem kātiem, kas bieži vien apvijušies ap balstu. Lapas zem zieda pa lielākai daļai vienkāršas, citur parasti vienkārt plūksnaini saliktas. Lapu lapiņas ar kātu (sānu lapu kāts īsāks nekā galējo lapu kāts), plati olveidīgas līdz olveidīgi lancetiskas, retāk pie pamata sašaurinātas, līdz 12 cm garas un līdz 4,5 cm platas; lapu lapiņas nedalītas, retāk trīsdaivainas, mala gluda vai nevienādi zobaina vai iešķelta, virspuse tumši zaļa, apakšpuse zilganzaļa vai gaiši zaļa. Zied no jūnija līdz augustam. Ziedu daudz, tie sakārtoti skarveida ziedkopās. Apziednis balti iedzeltens, sastāv no iegarenām vai otrādi olveidīgām, pastrupām, biezām, 1-1,5 cm garām lapām (kauslapām), kas no abām pusēm klātas ar villainiem matiņiem. Vainaglapu nav. Putekšņlapu daudz, tās bieži ar paplašinātiem kātiņiem. Auglenīcu daudz. Auglis - riekstiņš ar apmēram 3 cm garu, paliekošu, matainu irbuli. Augam ir liela dekoratīva nozīme māju sienu, balkonu, kolonnu izdaiļošanā. Lapām un ziediem piemīt stipras baktericīdas un fungicīdas īpašības, tāpēc tautas medicīnā augu izmanto dažādu hronisku ādas slimību, slikti dzīstošu brūču, augoņu ārstēšanai.

Vīnlapu mežvītenis
Clematis vitalba
Vīnlapu mežvītenis
Klasifikācija
ValstsAugi (Plantae)
NodalījumsSegsēkļi (Magnoliophyta)
KlaseDivdīgļlapji (Magnoliopsida)
RindaGundegu rinda (Ranunculales)
DzimtaGundegu dzimta (Ranunculaceae)
ĢintsMežvīteņi (Clematis)
SugaVīnlapu mežvītenis (Clematis vitalba)
Vīnlapu mežvītenis Vikikrātuvē
Clematis vitalba