Vērdiņš

Šis raksts ir par sudraba monētu. Par citām jēdziena Vērdiņš nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.
1515. gada Livonijas vērdiņš ar Livonijas ordeņa un mestra Pletenberga ģerboņiem.
1532. gadā Rīgā kaltais vērdiņš ar Livonijas ordeņa un Rīgas ģerboņiem.

Vērdiņš (vācu: Ferding) bija viduslaiku monētas, no 1515. gada Livonijas Konfederācijas naudas vienības nosaukums.

EtimoloģijaLabot

Vārds „vērdiņš” cēlies no vārda Vierling ('četrītis'), ar ko apzīmēja sudraba monētas ceturtdaļmarkas vērtībā.

Livonijā kaltie vērdiņiLabot

Kopš 15. gadsimta sākuma Rīgas monētu kaltuvē kala Livonijas šiliņus un feniņus, bet pēc 1515. gada Livonijas naudas kalšanas noteikumiem sāka kalt arī lielākas sudraba monētas — vērdiņus (ferding), markas un dālderus (thaler). Starp naudas vienībām bija šādas attiecības: 1 dālderis = 4,5 markas = 18 vērdiņi, savukārt 1 vērdiņš = 9 šiliņi = 27 feniņi.[1]

Uz Livonijas mestra Voltera fon Pletenberga 1526. gadā kaltajiem vērdiņiem pirmoreiz bija attēlots Rīgas pilsētas lielais ģerbonis. Vērdiņus kala no augstvērtīgās 14 7/8 lotu (930. raudzes) sudraba svara mārkas, bet šiliņus no 286. raudzes un feniņus no 227. raudzes sudraba. Tādēļ augstvērtīgie Livonijas sudraba vērdiņi tika lielos daudzumos izvesti uz Maskaviju un to skaits apgrozībā samazinājās. 1525. gadā vērdiņš tika pielīdzināts 10 šiliņiem, vēlāk jau 14 šiliņiem. 1551. gadā Tērbatas bīskapijā sāka vērdiņu kontramarķēšanu, 1553.—1556. gadā to veica arī Rīgas naudas kaltuvē.[2]

AtsaucesLabot

  1. The coinage of Baltic countries
  2. Kristīne Ducmane, Anda Ozoliņa. Naudas laiki Latvijā. Rīga : Lauku Avīze, 2013. 36. lpp. ISBN 978-9984-87-884-3.