Feniņš

vēsturiska naudas vienība Eiropā
(Pāradresēts no Feniņi)

Feniņš (vācu: Pfennig) bija viduslaiku monēta, no 1873. gada Vācijas impērijas, vēlāk VFR un VDR mazākās naudas vienības nosaukums. Apvienotajā Karalistē feniņiem atbilst pensi (vienskaitlī penijs).

VFR feniņš
1571. gada Rīgas brīvpilsētas feniņš ar ģerboni (sudrabs 94, svars 0,26 g, diametrs 12,0 mm)

VēstureLabot

Kārļa Lielā valdīšanas laikā ieviesa vienotu, uz sudrabu balstītu monetāro sistēmu. Viena Kārļa mārciņa (franču: livre carolinienne) saturēja mārciņu sudraba 20 solīdu (vēlāko šiliņu) jeb 240 denāriju vērtībā. Mārciņa un solīds bija vienīgi skaitīšanas un svara vienības, kā monētas tika kalti vienīgi sudraba denāriji (latīņu: denarius) .

Tautā sudraba denārijus sāka dēvēt par feniņiem (phenninc). Anglijā peniji (paenig) pirmoreiz pieminēti ap 765. gadu. Ap 1200. gadu dažādās vācu valstiņās kala dažādas vērtības feniņus ar dažādu sudraba saturu. 16. gadsimta beigās feniņa vērtība bija tik zema, ka tā kalšanai izmantoja varu. 1873. gadā Vācijas impērijas teritorijā ieviesa vienotu monetāro sistēmu, kurā 100 feniņi līdzinājās vienai markai.

EtimoloģijaLabot

Feniņa vārda izcelsme ir neskaidra. Uzskata, ka tas varētu būt latīņu valodas vārda pondus ("svars", no tā arī puds, Pfund, pound) pārveidojums ģermāņu valodās phenninc, paenig ("svariņš").[1]

Latvijā kaltie feniņiLabot

1515. gadā izveidoja Livonijas Hanzas Savienības pilsētu monetāro sistēmu un Rīgā sāka kalt feniņus, vērdiņus, markas un dālderus. Starp naudas vienībām bija šādas attiecības: 1 dālderis = 4,5 markas = 18 vērdiņi, savukārt 1 vērdiņš = 9 šiliņi = 27 feniņi[2].

AtsaucesLabot

  1. Friedrich Kluge: Etymologisches Wörterbuch der deutschen Sprache. Bearbeitet von Elmar Seebold, 25. Aufl., de Gruyter, Berlin/Boston 2011, s. v.
  2. The coinage of Baltic countries