Vējopatis
Vējopatis (lietuviešu: Vėjopatis) lietuviešu mitoloģijā ir vēja dievs. Vācu vēsturnieks Matejs Pretorijs 17. gadsimtā Vējopati attēloja kā spārnotu cilvēku ar divām pretēji vērstām un muti atvērušām sejām un izplestām rokām, no kurām vienā tas tur zivi, bet otrā — muciņu. Viņš arī minēja vējones, kas pēc vēja pareģoja nākotni. Vējopatim tuva dievība varētu būt bijusi Bangpūtis.[1]
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ Mitoloģijas enciklopēdija 2. Rīga : Latvijas enciklopēdija. 1994. 248. lpp. ISBN 5-89960-044-6.
 | Šis ar mitoloģiju saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |