Vārpastu dzimta

Vārpastu dzimta (Saururaceae) ir neliela piparu rindas dzimta, kas iekļauj četras ģintis. Izplatīta mērenajā un subtropu klimatā Amerikas Savienoto Valstu dienvidos, Meksikā un dienvidaustrumu Āzijā.[1][2][3]

Vārpastu dzimta
Sirdslapu zivjumētra.
Klasifikācija
ValstsAugi (Plantae)
NodalījumsSegsēkļi (Magnolophyta)
KlaseDivdīgļlapji (Magnoliopsida)
RindaPiparu rinda (Piperales)
DzimtaVārpastu dzimta (Saururaceae)
Vārpastu dzimta Vikikrātuvē

IzskatsLabot

Lapas kātainas, abpusēji spirāliskas, aromātikas, to mala gluda. Ziedi blīvās un nereti nokarenās vārpās. Katram sīkajam ziediņam pie pamata ir puscaurspīdīga plēksne, kas piestiprināta pie putekšņlapu kātiņa. Dažām sugām pie ziedkopas pamata ir lielas seglapas, kas atgādina vainagu.

Auglis — pogaļa vai skaldenis. Apputeksnē vējš un kukaiņi.[3]

VeģetācijaLabot

Aug upju ielejās, applūstošu ieplaku malās.

IzmantošanaLabot

Ārstniecībā izmanto gandrīz visas vārpastu dzimtas sugas. Vainagam līdzīgo lielo seglapu dēļ Kalifornijas māņvizbuli un sirdslapu zivjmētru audzē kā dekoratīvus augus. Sirdslapu zivjmētrām ir īpatnēja (zivju) garša, un dienvidaustrumu Āzijā to lieto ēdienu gatavošanā.

KlasifikācijaLabot

2009. gada APG III sistēmu (segsēkļu klasifikācijas taksonomiskā sistēma) atstāja bez izmaiņām 2003. gada APG II sistēmu un 1998. gada APG sistēmu, atzīstot šo dzimtu un to pieskaitot piparu rindai.[4][5]

AtsaucesLabot

LiteratūraLabot