Vārpainais grīslis
Vārpainais grīslis (latīņu: Carex contigua) ir grīšļu dzimtas suga. Auga dabiskais izplatības areāls ir Ziemeļamerikas austrumdaļā, taču šī suga ir ieviesta arī Eirāzijā, tostarp Latvijā, kur tā ir bieži sastopama visā valsts teritorijā — mežos, krūmājos, mēreni sausās pļavās un atmatās, kā arī gar dzelzceļiem.[1]
| Vārpainais grīslis Carex contigua (Hoppe) | |
|---|---|
 | |
| Klasifikācija | |
| Valsts | Augi (Plantae) |
| Nodalījums | Segsēkļi (Magnoliophyta) |
| Klase | Viendīgļlapji (Liliopsida) |
| Rinda | Graudzāļu rinda (Poales) |
| Dzimta | Grīšļu dzimta (Cyperaceae) |
| Ģints | Grīšļi (Carex) |
| Suga | Vārpainais grīslis (Carex contigua) |
| Sinonīmi | |
| Carex spicata Huds. | |
 Vārpainais grīslis Vikikrātuvē | |
Apraksts
labot šo sadaļuVārpainais grīslis ir daudzgadīgs, 20—80 cm garš lakstaugs, kurš pieder vienādvārpu grīšļu grupai. Augs veido nelielu ceru. Stublājs augšdaļā ir raupjš. Lapas ir pelēkzaļas, īsākas nekā stublājs, tās ir šauri lineāras un aptuveni 0,15—0,3 cm platas. Lapu gals ir smails. Piezemes lapām ir violeti brūnas makstis. Ziedkopa ir blīva, aptuveni 2—4 cm gara un sastāv no 5—12 nelielām, gandrīz sēdošām vārpiņām. Seglapas ir īlenveidīgas. Augļa pūslītis ir zaļš vai brūnganzaļš, olveidīgs, bez dzīslojuma (vai dzīslojums saskatāms tikai pie pamata), apakšdaļā nedaudz uzpūsts, augšdaļā pakāpeniski sašaurināts divzobainā knābītī. Pūslīšā segplēksne brūna, olveidīga, strupa, ar bālu joslu vidū, īsāka nekā pūslītis. Zied jūnijā.[1]
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ 1,0 1,1 «vārpainais grīslis - Carex contigua Hoppe - Augi - Latvijas daba». www.latvijasdaba.lv. Skatīts: 2022-04-07.
Ārējās saites
labot šo sadaļu
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Vārpainais grīslis.
- Encyclopædia of Life raksts (angliski)