Vācijas armija (1935—1945)
Vācu armija (vācu: Deutsches Heer) bija Vērmahta, nacistiskās Vācijas regulāro bruņoto spēku, sauszemes spēku sastāvdaļa no 1935. gada līdz tā faktiski beidza pastāvēt 1945. gadā un pēc tam formāli tika likvidēta 1946. gada augustā.[2] Otrā pasaules kara laikā Vācijas armijā kopumā dienēja aptuveni 13,6 miljoni karavīru. Armijas personālu veidoja brīvprātīgie un obligātā dienesta karavīri.
Vācijas armija (1935–1945) Deutsches Heer | |
---|---|
Ķiveres zīmotne, ko izmantoja Vācijas armija 1940. gadu vidū | |
Active | 1935–1946 |
Valsts | Nacistiskā Vācija |
Lojalitāte | Ādolfs Hitlers |
Tips | Sauszemes bruņotie spēki |
Loma | Vērmahta sauszemes bruņotie spēki |
Izmērs | 13 600 000[1] |
Štābs | Maybach I un II komandpunkts, Cosene |
Patrons | Ādolfs Hitlers |
Kaujas | Spānijas pilsoņu karš Otrais pasaules karš |
Komandieri | |
Simboliskie komandieri | Ādolfs Hitlers |
Ievērojami komandieri |
Ādolfs Hitlers Valters fon Brauhičs |
Zīmotne | |
Identifikācijas simbols |
Struktūra labot šo sadaļu
vācu: Oberkommando des Heeres (OKH) bija nacistiskās Vācijas armijas virspavēlniecība no 1936. līdz 1945. gadam. Teorētiski vācu: Oberkommando der Wehrmacht (OKW) kalpoja par Reiha bruņoto spēku militāro ģenerālštābu, koordinējot Vērmahta (Heer, Kriegsmarine, Luftwaffe un Waffen-SS) operācijas. Praksē OKW darbojās Hitlera personīgajam militārajam štābam pakārtotā lomā, viņa idejas pārvēršot militāros plānos un pavēlēs un izsniedzot tās trim dienestiem.[3] Tomēr, turpinoties Otrajam pasaules karam, OKW izmantoja arvien lielāku tiešo pavēlniecības varu pār militārajām vienībām, īpaši rietumos. Tas nozīmēja, ka līdz 1942. gadam Armijas augstākās pavēlniecības (OKH) pilnvaras bija ierobežotas ar Austrumu fronti.[4]
Lauka spēku organizācija labot šo sadaļu
Vācijas armija galvenokārt tika strukturēta armiju grupās (Heeresgruppen), kas sastāvēja no vairākām armijām, kuras kara gaitā tika pārvietotas, pārstrukturētas vai pārdēvētas. Vācu vienībām tika piesaistīti arī sabiedroto valstu spēki, kā arī vienības, kas sastāvēja no nevāciešiem.
Operācijai Barbarosa 1941. gadā armijas spēki tika iedalīti trīs stratēģiskās kampaņas grupās:
- Karaspēka grupa "Ziemeļi" (Vērmahts) ar Ļeņingradu kā kampaņas mērķi
- Karaspēka grupa "Vidus" ar Smoļensku kā kampaņas mērķi
- Karaspēka grupa "Dienvidi" (Vērmahts) ar Kijivu kā kampaņas mērķi
Zem armijas grupas līmeņa spēkos ietilpa lauka armijas – tanku grupas, kas vēlāk kļuva par pašas armijas līmeņa formācijām, korpusiem un divīzijām. Armija izmantoja vācu terminu Kampfgruppe, kas angļu valodā ir pielīdzināms kaujas grupai. Šīs pagaidu kaujas grupas bija dažādas, sākot no korpusa lieluma, piemēram, Kemfa armijas grupa, līdz komandām, kas sastāvēja no rotām vai pat vadiem. Šīs vienības tika dēvētas to komandējošo virsnieku vārdā.
Atsevišķas karaspēka vienības labot šo sadaļu
- Afrika Korps (Āfrikas korpuss)
- Feldgendarmerie (Lauka militārā policija)
- Feldjägerkorps (Lauka policijas korpuss)
- Gebirgsjäger (Kalnu vienības)
- Geheime Feldpolizei (Lauka slepenpolicija)
- Ostlegionen (Austrumu leģioni)
- Panzergrenadier (Mehanizētie kājnieki)
- Panzerjäger (Prettanku vienība)
- Panzerwaffe (Bruņutanku vienība)
Atsauces labot šo sadaļu
- ↑ Overmans, Rüdiger (2000). Deutsche militärische Verluste im Zweiten Weltkrieg (in German). De Gruyter Oldenbourg. ISBN 3-486-56531-1.
- ↑ Large, David Clay (1996). Germans to the Front: West German Rearmament in the Adenauer Era. The University of North Carolina Press. ISBN 978-0807845394.
- ↑ Haskew, Michael (2011). The Wehrmacht: 1935—1945. Amber Books Ltd. ISBN 978-1-907446-95-5.
- ↑ Harrison, Gordon A. (2002). The Cross Channel Attack (Publication 7-4). Archived from the original on 2014-02-26. Retrieved 2016-07-09.
Literatūra labot šo sadaļu
- Richard J. Evans. In Hitler's Shadow West German Historians and the Attempt to Escape the Nazi Past. New York : Pantheon, 1989. ISBN 978-0-394-57686-2.
- David A. Grossman. Maneuver Warfare in the Light Infantry-The Rommel Model, 1993. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016-11-18. Skatīts: 2016-07-13.
- Gordon A. Harrison. The Cross Channel Attack (Publication 7-4), 2002. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2014-02-26. Skatīts: 2016-07-09.
- Michael Haskew. The Wehrmacht: 1935–1945. Amber Books Ltd., 2011. ISBN 978-1-907446-95-5.
- John Keegan. Six Armies in Normandy. Viking Press, 1982. ISBN 978-0670647361.
- Michael D. Krause, R. Cody Phillips. Historical Perspectives of the Operational Art. Government Printing Office, 2006. ISBN 9780160725647.
- David Clay Large. Germans to the Front: West German Rearmament in the Adenauer Era. The University of North Carolina Press, 1996. ISBN 978-0807845394.
Ārējās saites labot šo sadaļu
- The Nazi German Army 1935-1945 (Heer)
- "The Role of the German Army during the Holocaust: A Brief Summary.": Video YouTube—lecture by Geoffrey P. Megargee, via the official channel of the United States Holocaust Memorial Museum.
Šis ar vēsturi saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
Šis ar Trešo reihu saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |