Vācijas armija (1935—1945)

Vācu armija (vācu: Deutsches Heer) bija Vērmahta, nacistiskās Vācijas regulāro bruņoto spēku, sauszemes spēku sastāvdaļa no 1935. gada līdz tā faktiski beidza pastāvēt 1945. gadā un pēc tam formāli tika likvidēta 1946. gada augustā.[2] Otrā pasaules kara laikā Vācijas armijā kopumā dienēja aptuveni 13,6 miljoni karavīru. Armijas personālu veidoja brīvprātīgie un obligātā dienesta karavīri.

Vācijas armija (1935–1945)
Deutsches Heer

Ķiveres zīmotne, ko izmantoja Vācijas armija 1940. gadu vidū
Active 1935–1946
Valsts Valsts karogs: Vācijas Impērija Nacistiskā Vācija
Lojalitāte Ādolfs Hitlers
Tips Sauszemes bruņotie spēki
Loma Vērmahta sauszemes bruņotie spēki
Izmērs 13 600 000[1]
Štābs Maybach I un II komandpunkts, Cosene
Patrons Ādolfs Hitlers
Kaujas Spānijas pilsoņu karš
Otrais pasaules karš
Komandieri
Simboliskie komandieri Ādolfs Hitlers
Ievērojami
komandieri
Ādolfs Hitlers
Valters fon Brauhičs
Zīmotne
Identifikācijas
simbols

Struktūra labot šo sadaļu

vācu: Oberkommando des Heeres (OKH) bija nacistiskās Vācijas armijas virspavēlniecība no 1936. līdz 1945. gadam. Teorētiski vācu: Oberkommando der Wehrmacht (OKW) kalpoja par Reiha bruņoto spēku militāro ģenerālštābu, koordinējot Vērmahta (Heer, Kriegsmarine, Luftwaffe un Waffen-SS) operācijas. Praksē OKW darbojās Hitlera personīgajam militārajam štābam pakārtotā lomā, viņa idejas pārvēršot militāros plānos un pavēlēs un izsniedzot tās trim dienestiem.[3] Tomēr, turpinoties Otrajam pasaules karam, OKW izmantoja arvien lielāku tiešo pavēlniecības varu pār militārajām vienībām, īpaši rietumos. Tas nozīmēja, ka līdz 1942. gadam Armijas augstākās pavēlniecības (OKH) pilnvaras bija ierobežotas ar Austrumu fronti.[4]

Lauka spēku organizācija labot šo sadaļu

Vācijas armija galvenokārt tika strukturēta armiju grupās (Heeresgruppen), kas sastāvēja no vairākām armijām, kuras kara gaitā tika pārvietotas, pārstrukturētas vai pārdēvētas. Vācu vienībām tika piesaistīti arī sabiedroto valstu spēki, kā arī vienības, kas sastāvēja no nevāciešiem.

Operācijai Barbarosa 1941. gadā armijas spēki tika iedalīti trīs stratēģiskās kampaņas grupās:

Zem armijas grupas līmeņa spēkos ietilpa lauka armijas – tanku grupas, kas vēlāk kļuva par pašas armijas līmeņa formācijām, korpusiem un divīzijām. Armija izmantoja vācu terminu Kampfgruppe, kas angļu valodā ir pielīdzināms kaujas grupai. Šīs pagaidu kaujas grupas bija dažādas, sākot no korpusa lieluma, piemēram, Kemfa armijas grupa, līdz komandām, kas sastāvēja no rotām vai pat vadiem. Šīs vienības tika dēvētas to komandējošo virsnieku vārdā.

Atsevišķas karaspēka vienības labot šo sadaļu

Atsauces labot šo sadaļu

  1. Overmans, Rüdiger (2000). Deutsche militärische Verluste im Zweiten Weltkrieg (in German). De Gruyter Oldenbourg. ISBN 3-486-56531-1.
  2. Large, David Clay (1996). Germans to the Front: West German Rearmament in the Adenauer Era. The University of North Carolina Press. ISBN 978-0807845394.
  3. Haskew, Michael (2011). The Wehrmacht: 1935—1945. Amber Books Ltd. ISBN 978-1-907446-95-5.
  4. Harrison, Gordon A. (2002). The Cross Channel Attack (Publication 7-4). Archived from the original on 2014-02-26. Retrieved 2016-07-09.

Literatūra labot šo sadaļu

Ārējās saites labot šo sadaļu