Vācbaltu reformu partija

Vācbaltu reformu partija (vācu: Deutsch-baltische Reform Partei, saīsināti — DbRP)[1] bija Latvijas vācbaltiešu minoritātes politiskā partija, kas pastāvēja laikā no 1920. līdz 1934. gadam.

Šī partija galvenokārt pārstāvēja pilsētās dzīvojošo vācbaltu pilsonisko aprindu intereses.[2] Tā piedalījās Latvijas Tautas padomē. Latvijas Satversmes sapulcē to pārstāvēja Edvīns Magnuss. Trešajā un ceturtajā Saeimā no partijas tika ievēlēts Lotārs Šēlers, kurš no 1933. gada oktobra Saeimā tika izvēlēts par Vācbaltu frakcijas vadītāju. Pēc Kārļa Ulmaņa veiktā apvērsuma partija bija spiesta izbeigt savu darbību.[2]

Partijas vadītāji:

  1. No 1919. līdz 1920. gada sākumam šī partija bija pazīstama kā Vācu nacionāli revolucionārā partija.
  2. 2,0 2,1 Latvijas Brīvības cīņas 1918 — 1920. Enciklopēdija. Rīga:Preses nams, 1999. ISBN 9984-00-395-7 (279. lpp.)