Uzbrukumi Dobelei (1280)
1280. gada uzbrukumus Dobelei Livonijas krusta karu laikā veica Kuldīgas fogts ar kuršu karaspēku pēc tam, kad zemgaļu ķēniņš Nameisis noslēdza savienību ar Lietuvas dižkunigaiti Traideni un padzina krustnešus no Zemgales.
Atskaņu hronikas vēstījums labot šo sadaļu
Kuldīgas fogts Johans no Ohtenhauzenes 1280. gadā kopā ar četriem ordeņa bruņiniekiem sapulcināja kuršu karaspēku un "caur purvu, meža biezokni" devās karagājienā uz Dobeles zemi. Kad viņi sasniedza aizžogu (hagen), kas bija uzcelts uz Zemgales robežas, fogts ar kuršu karaspēku, kurā bija piecdesmit jātnieku, atdalījās no citiem un devās uzbrukumā Dobeles pilskalnam. Uzbrucēji cieta neveiksmi un ar smagi ievainoto Kuldīgas fogtu uz nestuvēm atkapās no pils.
Par to uzzināja zemgaļu ķēniņš Nameisis, kas izraudzījās labākos dobeliešu jātniekus un devās vajāt Kuldīgas fogta karapulku. Pēc vairākām dienām viņi pie Babotes[1] panāca kuršus, kas izrādīja niknu pretestību un kaujā nogalināja 50 zemgaliešu. Nameisis pieņēma lēmumu atkāpties atpakaļ uz savu zemi. [2]
Pēc kāda laika Kuldīgas fogts un komturs devās jaunā karagājienā uz Dobeles zemi, kur tie ieņēma Dobeles pilsētu un nogalināja 300 tās iedzīvotāju un ar gūstekņiem un kara laupījumu devās atpakaļ uz Kursu.[2]