Ustjoļeņoka
Ustjoļeņoka (krievu: Усть-Оленёк) vai Istānnāha (jakutu: Ыстааннаах) ir ciems Krievijas ziemeļos, Sahas Republikas Bulunas ulusa Tumeti evenku nacionālajā naslegā. Izvietojies Oļeņokas upes labajā krastā 1,5 km no upes deltas.
| Ustjoļeņoka | |
|---|---|
| ciems | |
| Усть-Оленёк, Ыстааннаах | |
  Ustjoļeņoka  Ustjoļeņoka | |
| Koordinātas: 72°59′07″N 119°49′16″E / 72.98528°N 119.82111°EKoordinātas: 72°59′07″N 119°49′16″E / 72.98528°N 119.82111°E | |
| Valsts |
 Krievija |
| Federālais apgabals | Tālo Austrumu federālais apgabals |
| Federācijas subjekts | Sahas Republika |
| Rajons | Bulunas uluss |
| Naslegs | Tumeti evenku nacionālais naslegs |
| Dibināts | 1633 |
| Augstums | 26 m |
| Iedzīvotāji (2021)[1] | |
| • kopā | 11 |
| Laika josla | UTC+9 (UTC+9) |
Vēsture
labot šo sadaļuPirmo apdzīvoto vietu mūsdienu ciema vietā 1633. gadā dibināja Toboļskas kazaks Ivans Rebrovs,[2] un ilgu laiku tā bija šīs Arktikas daļas administratīvais centrs. Caur Oļeņokas apmetni organizētas vairākas Ziemeļu Ledus okeāna piekrastes izpētes ekspedīcijas, ciema nomalē apglabāti Lielās Ziemeļu ekspedīcijas laikā bojāgājušais tās vadītājs Vasīlijs Prončiščevs un viņa sieva.[3] Apmetne pastāvējusi līdz 18. gadsimta beigām.[4]
Mūsdienu apdzīvotā vieta dibināta ap 1896. gadu. Lielākā daļa iedzīvotāju evenki, kas nodarbojas ar medībām un zveju. Sociālās infrastruktūras objektu ciemā nav. Kopš 1938. gada darbojas Ustjoļeņokas polārstacija.[5]
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ «Численность населения по данным переписи на 1 октября 2021 г.».
- ↑ «Оленёкский эвенкийский национальный улус (район). Из истории Оленёкского района». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2021. gada 13. janvārī. Skatīts: 2021. gada 10. janvārī.
- ↑ ОЛЕНЕКСКОЕ ЗИМОВЬЕ – ИСТОРИЧЕСКИЙ ПАМЯТНИК ВОСТОЧНОЙ СИБИРИ
- ↑ Арктический поиск
- ↑ Полярная Почта. Усть-Оленек