Lielais Lācis
Lielais Lācis (latīņu: Ursa Major — ‘Lielā Lācene’) ir labi pamanāms Ziemeļu puslodes zvaigznājs. Tā galveno zvaigžņu figūru sauc par Lielajiem Greizajiem Ratiem vai Lielo Kausu. Daudzās senajās kultūrās šis zvaigznājs saistīts tieši ar lāci. Tas ir trešais lielākais zvaigznājs pēc leņķiskās platības. Tā platība ir 1279,66 kvadrātgrādi jeb 3,10% no debesjuma.
 Zvaigznāja karte ar tā robežām | |
| Saīsinājums (latīniski): | UMa |
| Nosaukums (latīniski) | Ursa Major |
| Rektascensija: | 10,67 h |
| Deklinācija: | +55,38° |
| Zvaigznāja platība: | 1279,66 kv. grādi. (3. vieta) |
| Galvenās zvaigznes: | 7, 20 |
| Zvaigznes ar eksoplanētām: | 21 |
| Spožas zvaigznes: | 7 |
| Tuvās zvaigznes: | 8 |
| Spožākā zvaigzne: | ε UMa (1,76m) |
| Tuvākā zvaigzne: | Lalande 21185 (8,29 ly) |
| Mesjē kataloga objekti: | 7 |
| Meteoru plūsmas: | |
| Robežzvaigznāji | Pūķis Žirafe Lūsis Mazais Lācis Lauva Berenikes Mati Medību Suņi Vēršu Dzinējs |
| Redzams Latvijā | visu gadu |
| Redzams platuma grādos no +90° līdz −30° | |
Lielā Lāča zvaigznājs ir attēlots Amerikas Savienoto Valstu štata Aļaskas karogā. Lielie Greizie Rati tiek izmantoti, lai naktī varētu orientēties pēc debess pusēm. Ja velk iedomātu taisni starp malējām Greizo Ratu (kausa) zvaigznēm Dubhi un Meraku (α un β) uz augšu, tad apmēram piecu nogriežņu attālumā uz šīs taisnes atrodas Polārzvaigzne (Mazā Lāča zvaigznājā), kas norāda uz ziemeļiem.
Lielā Lāča zvaigznājs Ziemeļu puslodē, tātad arī Latvijā, ir redzams visu gadu. Tas robežojas ar 8 citiem zvaigznājiem: ar Pūķi, Žirafi, Lūsi, Mazo Lāci, Lauvu, Berenikes Matiem, Medību Suņiem un ar Vēršu Dzinēju.
Lielā Lāča zvaigznes
labot šo sadaļu
Tabulā uzskaitītas 10 spožākās zvaigznes Lielā Lāča zvaigznājā pēc redzamā spožuma.
| Zvaigzne | Baiera apzīmējums |
Redzamais spožums |
Attālums, ly |
|---|---|---|---|
| Aliots | ε | 1,76 | 81 |
| Dubhe | α | 1,81 | 124 |
| Alkaids | η | 1,85 | 101 |
| Mizars | ζ1 | 2,23 | 83 |
| Meraks | β | 2,34 | 79 |
| Fekda | γ | 2,41 | 84 |
| ψ UMa | ψ | 3,00 | 147 |
| Dienvidu Tanija | μ | 3,06 | 249 |
| Talita | ι | 3,12 | 48 |
| θ UMa | θ | 3,17 | 44 |
Atsauces
labot šo sadaļuŠim rakstam ir nepieciešamas atsauces uz ārējiem avotiem. Lūdzu, palīdzi uzlabot šo rakstu, pievienojot vismaz vienu atsauci. Ja ir kādi ieteikumi, vari tos pievienot diskusijā. Vairāk lasi lietošanas pamācībā. Meklēt atsauces: "Lielais Lācis" – ziņas · grāmatas · scholar · brīvi attēli |
Ārējās saites
labot šo sadaļu
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Lielais Lācis.
- Latvijas Nacionālās enciklopēdijas šķirklis
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
- Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (krieviski)
- Hederiha mitoloģijas enciklopēdijas raksts (vāciski)
 | Šis ar astronomiju saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |