Ungārijas Gizela
Ungārijas Gizela jeb Bavārijas Gizela (arī Gisela, Gisele, Gizella) (ungāru: Gizella magyar királyné bija Bavārijas hercoga Henrija II un Burgundijas Gizelas meita. Dzimusi ap 984. gadu Pasavā, Bavārijā. Audzināta dievbijīgā garā, visticamāk Regensburgas bīskapa Volfganga uzraudzībā.
| Ungārijas Gizela Gizella magyar királyné | |
|---|---|
 | |
| Ungārijas karaliene | |
|
Amatā 1000 — 1038 | |
|
| |
| Dzimšanas dati | 984 ? — 1065 |
| Miršanas dati |
1065. gada 7. maijā Pasava  Vācija |
| Apglabāts |
Vesprēma Ungārija |
| Dinastija | Ārpādu dinastija |
| Tēvs | Bavārijas hercogs Henrijs II |
| Māte | Burgundijas Gizela |
| Dzīvesbiedrs(-e) | Ištvāns I |
| Bērni | Imre jeb Svētais Emeriks |
| Reliģija | Kristietība |
996. gadā[1] Ištvāns I, kurš bija pirmais Ungārijas karalis (1000—1038), Ungārijas valsts pamatlicējs un kristietības ieviesējs Ungārijā, apprecēja Gizelu, lai tuvinātu valsts saiknes ar Rietumiem. Laulātajam pārim bija tikai viens dēls, kurš nodzīvoja līdz pieaugušam vecumam — Imrans, zināms arī kā Svētais Emeriks. Viņš mira 1031. gada 2. septembrī mežacūku medībās.[2]
Ištvāna I un Gizelas laulības bija pagrieziena punkts Ungārijas vēsturē. Karaliene Gizela ieņēma ļoti nozīmīgu lomu kristietības un Rietumu kultūras izplatīšanā Ungārijā.[1]
Karalis Ištvāns I nomira 1038. gadā un 1046. gadā Gizela ar saviem apkalpotājiem un zināmu skaitu Bavārijas izcelsmes ienācējiem pameta Ungāriju, lai atgrieztos Bavārijā, kur viņa pievienojās Nīdernburgas klosterim Pasavā un kļuva par klostera priekšnieci.[1]
Gizela nodzīvoja Pasavā līdz mūža beigām. Viņas kaps ir labi zināma svētvieta. Gizelas vārdā ir nosaukta reālskola Pasavā.
18. gadsimtā notika mēģinājums Ungārijas Gizelu kanonizēt svēto kārtā, bet tas neizdevās. 1975. gadā tika pasludināta viņas beatifikācija. Ungārijas Gizelas piemiņas diena ir 7. maijā un 1. februārī.
Gizela un viņas vīrs netika apglabāti kopā, bet gandrīz tūkstoti gadu vēlāk, 1996. gada 4. maijā viņu pīšļi tika atkalapvienoti. Īpašā ceremonijā Karaļa Ištvāna labās rokas pīšļi un Gizelas rokas kauls tika ievietoti apzeltītā stikla šķirstā un pašreiz ir novietoti Rietumungārijas pilsētas Vesprēmas bazilikā.[3] [4].
Ungāru mākslinieks Sondors Kiss atveidojis Svētīto Gizelu kaļķakmens cilnī Sv. Pētera bazilikā Romā izveidotajā Dievmātes — ungāru karalienes kapelā, kur attēlotas ainas no ungāru svēto dzīves.[5]
Ārējās saites
labot šo sadaļu- Alban Butler. «Bd Giselle of Bavaria». Butler's Lives of the Saints. London : Burns & Oates, 1995. 39. lpp. ISBN 0-86012-254-9.
- György Györffy. «Gisela, erste Königin von Ungarn». Bd 17, Hefte zur Bayerischen Geschichte und Kultur. Augsburg : Haus der Bayerischen Geschichte, 1996. 15. lpp. ISBN 3-927233-45-5.
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ 1,0 1,1 1,2 «"Blessed Gisela of Hungary", Mindszenty Alapítvány». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2017. gada 2. februārī. Skatīts: 2016. gada 25. martā.
- ↑ Ott, Michael. "St. Stephen." The Catholic Encyclopedia Vol. 14. New York: Robert Appleton Company, 1912. 12 April 2013
- ↑ Gizelas un Sv.Ištvana pīšļu atkalapvienošana Vesprēmā
- ↑ Gizelas un Sv.Ištvana pīšļu šķirsta attēls Vesprēmā
- ↑ «"Chapel of Our Lady - Queen of the Hungarians", St. Peter's Basilica.org». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 3. martā. Skatīts: 2016. gada 25. martā.
| Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Bavārijas Gizela |