Uldis Anže (dzimis 1971. gada 2. augustā Gulbenē)[1] ir latviešu teātra un kino aktieris, darbojas Nacionālajā teātrī.

Uldis Anže
Dzimis 1971. gada 2. augustā (52 gadi)
Valsts karogs: Padomju Savienība Gulbene, Latvijas PSR, PSRS (tagad Karogs: Latvija Latvija)
Nodarbošanās aktieris
Darbības gadi 1993 — pašlaik

Biogrāfija labot šo sadaļu

1989. gadā beidzis Gulbenes 1. vidusskolu. 1993. gadā absolvējis Latvijas Mūzikas akadēmijas Kultūras un mākslas zinātņu fakultāti un kļuvis par Nacionālā teātra aktieri. Viņš atveidojis galvenās lomas vairākās izrādēs, gūstot atzinību kā plaša profila talants.

Daudzkārt nominēts "Spēlmaņu nakts" balvai: 1994. un 1995. gadā izvirzīts nominācijā "Labākais jaunais aktieris", šo balvu saņēmis 1996. gadā. 1999., 2008., 2009., 2011., 2013. un 2016. gadā izvirzīts nominācijā "Gada aktieris", taču šo balvu nav saņēmis. 2002., 2004. un 2005. gadā nominācijā "Gada aktieris otrā plāna lomā", šo balvu saņēmis 2007. gadā.[2] 2008. gadā ieguvis Harija Liepiņa balvu par izcilu darbu varoņlomās.[3]

2017. gada 3. maijā viņam piešķirts IV. šķiras Triju Zvaigžņu ordenis un iecelts par ordeņa virsnieku (Par nopelniem kultūrā un daudzveidīgu māksliniecisko devumu Latvijas profesionālā teātra mākslā).[4]

Jaunajā Rīgas teātrī atveidojis Glostera lomu V. Šekspīra traģēdijā "Karalis Līrs" (1993).

Seriālā "UgunsGrēks" atveidojis Česlava lomu (no 2010. gada). Piedalījies TV seriālā "Aizmirstais" (Krievija, 2011), īsmetrāžas spēlfilmā "Mana zeme deg" (2016), kuras režisors ir aktiera dēls Rūdolfs Anže[5] un spēlfilmā "Vectēvs, kas bīstamāks par datoru" (2017). 2019. gadā tēlojis Leona lomu Latvijas Televīzijas seriālā "Sarkanais mežs". 2021. gadā atveidojis Kārli Skalbi miniseriālā "Emīlija. Latvijas preses karaliene".

Nozīmīgākās lomas Nacionālajā teātrī labot šo sadaļu

  • Kārlēns (R. Blaumaņa “Skroderdienas Silmačos”, 1994)
  • Razumihins (F. DostojevskaNoziegums un sods”, 1994)
  • Cēzars Caune (P. Rozīša “Ceplis”, 1995)
  • Benjamiņš (A. Strindberga “Lieldienas”, 1995)
  • Mazais Andrs (A. Upīša “Zaļā zeme”, 1996)
  • Skudrītis (Raiņa “Mīla stiprāka par nāvi”, 1996)
  • Pēteris Krauklītis (A. Deglava “Rīga”, 1998)
  • Joske (R. Blaumaņa “Skroderdienas Silmačos”, 2002)
  • Niks (E. Olbija “Kam no Vilka kundzes bail”, 2004)
  • Mikus (R. Blaumaņa “Pazudušais dēls”, 2004)
  • Ranks (H. Ibsena “Nora”, 2005)
  • Edmunds (V. Šekspīra “Karalis Līrs”, 2006)
  • Slajs (V. Šekspīra “Spītnieces savaldīšana”, 2006)
  • Prātnieks (R. un M. Kaudzīšu “Mērnieku laiki”, 2007)
  • Alfrēds Duglass (“Jūdas skūpsts”, 2008)
  • Mičs (I. Ābeles “Skola”, 2008)
  • loma monoizrādē pēc N. Gogoļa darba “Ārprātīgā piezīmes“ (2010)
  • Ādams (Ā. Purmaļa “Ādama stāsts“, 2011)
  • Indreks Pāss (A.H. Tammsāres “Zeme un mīlestība”, 2012)
  • Lāčplēsis (Raiņa "Uguns un nakts", 2015)
  • Pērs Gints (H. Ibsena "Pērs Gints", 2016)

Atsauces labot šo sadaļu

  1. Teātris un kino biogrāfijās. 1. sēj. Rīga: Pils, 1999, 53.-54. lpp.
  2. Uldis Anže.[novecojusi saite] Skatīts 2017-04-06
  3. www.DELFI.lv. «Lilitas Bērziņas un Harija Liepiņa balvas saņems Rēzija Kalniņa un Tālivaldis Lasmanis». delfi.lv (latviešu), 2010-03-03. Skatīts: 2023-01-24.
  4. Valsts prezidenta Kanceleja. Arhivēts 2017. gada 2. maijā, Wayback Machine vietnē. Skatīts 2017-07-13
  5. Mana zeme deg.[novecojusi saite] Skatīts 2017-04-06

Ārējās saites labot šo sadaļu