Ukrainas mūzika

Ukrainas mūzikas saturs aptver dažāda veida mūziku, kas ir sakņota Rietumu un Austrumu kultūrā. Tai ir arī ļoti spēcīga vietējo slāvu un kristietības unikalitāte.^[1]^[2]

Ukraina ir arī maz atzīta, bet patiesībā ir īstā bijušās Krievijas Impērijas mūzikas sirds un mājas, ar savu pirmo profesionālo mūzikas akadēmiju, kuru atklāja 18. gadsimta vidū, un daudziem mūziķiem un komponistiem.^[3]

Mūsdienu Ukraina atrodas uz ziemeļiem no Melnās jūras, tā iepriekš bija Padomju Savienības daļa. Vairākām etniskām grupām, kas tagad dzīvo Ukrainā, ir savas unikālās mūzikas tradīcijas, un dažas ir izstrādājušas īpašas mūzikas tradīcijas, saistot tās ar zemi, kurā viņi dzīvo.

Tradicionālā etniskā Ukraiņu mūzika

Tradicionālā etniskā Ukraiņu mūzika vispārīgi

Ukraina atrodas Āzijas un Eiropas krustcelēs, un tas ir atspoguļotas mūzikā, kur eksotiskā melismātiskā dziedāšana apvienojas ar kora harmonijam. Visspilgtākā vispārējās autentiskas etniskas ukraiņu tautas mūzikas īpatnība ir plaši izmantojams minors un sekundes intervāli. Tā ir norāde, ka Rietumeiropas mūzikas mažora-minora sistēma nebija attīstītā vai iesakņojusies vai pilnveidojusies Ukrainā.

Ritmiski mūzika reti izmanto sarežģītu ritmu, bet tā var būt ļoti sarežģīta harmoniski.

Harmoniski trīs un pat četru daļu harmonijas bija izstrādāti un ierakstīti centrālajās Ukrainas stepju reģionos, bet nebija populāras kalnu reģionos līdz 19. gadsimta beigām.

Rituālas dziesmas uzrāda vislielāko tendenci saglabāšanai. Tās ir bieži rečitatīva stilā. Šī stila piemērs ir Ščedrivka tēma, kas ir pazīstama Rietumos kā "Carol of the Bells".
Liela grupa no ukrainas rituālas melodijas ietilpst tīru kvartu kā galveno intervālu. Daudzas rituālas Lieldienu melodijas, kas pazīstamas kā Hajivki, pieder šai kategorijai. Četru balsu sistēma ir arī izmantojama, īpaši kāzu un ražas dziesmās. Tautas dejas bieži balstās uz diviem tetrakordiem, kas ir savienoti kopā.
Piecu toņu forma ir izplatīta pavasara dziesmās, kas pazīstamas kā vesņankas (Vesnianky).
Lielākā ukraiņu tautas dziesmu melodiju daļa ir balstīta uz skalas, kas ir līdzīga viduslaiku skalai, bet atšķiras ar melodijas struktūru. Tas raksturo tradicionālas paraliturģiskās koļadkas (Koliadky).

Tradicionāla etniska Ukraiņu vokālā mūzika un tās izpildītāji

Ukrainas tautas dziesmu dziedāšanas stilu var iedalīt vairākās plašās estētiskās kategorijās.

1. Solo dziedāšana – galvenokārt rituāla dziesmas, tostarp goloseņje (holosinnya) Rītausmas dziedājumi.

2. Solo dziedāšana ar instrumentālo pavadījumu, profesionālo ceļojošo dziedātāju izpildījumā, kas ir pazīstami kā kobzari vai lirņiķi. Šī stila augstākas formas attīstību var redzēt Domās (dumy), kas ir liriski vēsturiska tautas episkā balāde, kuru dziedāja ar bandūras pavadījumu (arī kobza vai līra, lirnyk).

3. Trešais arhaiska veida vokālais stils ir "a cappella", kurā frāzi dzied solists un viņam atbildē ar frāzi koris. Šīm vokālajam lēcienam ir viduslaiku raksturs un dažas izteiktas Ukrainu īpatnības, t.s. paralēlas kvintas un oktāvas, un vairāku veidu kadences. Šis stils ir redzams koļadkās (Kolyadka).

4. *Citi vokālie stili ir atzīmēti ar Eiropas mūzikas, ar paraliturģiskās mūzikas un Danilo Tuptalo (Danylo Tuptalo) apļa ietekmēm 18. gadsimta sākumā, un vēlāk ar klasiskās mūzikas un pilsētas kultūras ietekmi.

Ukraiņu vokālā mūzika dzīvo dažādas formās – solo, dueta, trio dziesmās, harmonijā un polifonijā.

Viena no aktīvākajiem ukraiņu vokālās autentiskās mūzikas atbalstītājiem ir Nīna Matvijenko (Nina Matviyenko). Pēdējā laikā dažas grupas ir izveidotas, lai saglabāt Ukrainas tradicionālo polifoniju.

Tradicionālā etniskā Ukraīņu instrumentālā tautas mūzika un tās izpildītāji

Padomju pasta marka ar Ukraīnu tradicionāliem mūzikas instrumentiem

Tradicionālie instrumenti iekļauj: kobzu (kobza, lute), banduru, torbanu (bass lute), vijoli, basoļu (basolya, 3-string cello), reļu vai līru (hurdy-gurdy) un cimbālus (tsymbaly); sopilku (flauta, sopilka, duct flute), flojaru (floyara - open, end-blown flute), trembitu (kalnu hornu, trembita, alpenhorn), volinku (volynka, bagpipes); un bubenu (bungas, buben (frame drum), rešeto (tamburīns, resheto) un drimbu (drymba, Jaw harp). Tradicionālie instrumentālie ansambļi zināmi kā trio, kuru veido vijole, sopilka un buben. Izpildot mūziku, viņi daudz improvizē.

Tradicionālas Ukrainas dejas ir Kozāks (Kozak), Kozačoks (Kozachok), Tropāks (Tropak), gopāks (Hopak), grečaniki (Hrechanyky), Kolomijka (Kolomyjka) un guculka (Hutsulka), metēlica (Metelytsia), šumka (Shumka), arkāns (Arkan), Katerīne (Kateryna, Kadryl) un Čabaraška (Chabarashka).

Dejas, kas atnāk no citiem reģioniem, ir poļu poļka (Polka), mazurka (Mazurka), krakovjaks (Krakowiak), ungāru čardašs (Csárdás), Austrijas valsis (Waltz), krievu Kamarinskaja (Kamarinskaya) un Bariņa (Barynya). Ukraiņu instrumentālu un deju mūziku arī ietekmēja ebreju (Hava ) un čigānu mūzika.

20. gadsimta sākumā Pavlo Gumenjuks (Pavlo Humeniuk) kļuvis slavens Filadelfijā ar savu tautas mūziku.

Kobzari

Atsauces

↑ Ukrainian Music Elements, Canadian Institute of Ukrainian Studies, 2001.
↑ The artistic tradition of Ukrainian wandering bards, the kobzars (kobza players), bandurysts (bandura players), and lirnyks (lira players) is one of the most distinctive elements of Ukraine's cultural heritage., Canadian Institute of Ukrainian Studies, 2001.
↑ Ukraine is the rarely acknowledged musical heartland of the former Russian Empire Arhivēts 2011. gada 15. maijā, Wayback Machine vietnē., National Geographic Society, 2012.

[1] Ukrainian Music Elements, Canadian Institute of Ukrainian Studies, 2001.

[2] The artistic tradition of Ukrainian wandering bards, the kobzars (kobza players), bandurysts (bandura players), and lirnyks (lira players) is one of the most distinctive elements of Ukraine's cultural heritage., Canadian Institute of Ukrainian Studies, 2001.

[3] Ukraine is the rarely acknowledged musical heartland of the former Russian Empire Arhivēts 2011. gada 15. maijā, Wayback Machine vietnē., National Geographic Society, 2012.

[1]

[2]

[3]