Rata lira
Rata lira jeb griežamā lira (vācu: Drehleier, angļu: hurdy-gurdy, itāļu: ghironda, franču: vielle à roue) ir viduslaiku stīgu instruments, kas rada skaņu, pateicoties koka riteņa berzei pret stīgām. Riteņa funkcijas ir līdzīgas vijoles lociņa funkcijām, un instrumenta izdotā skaņa ir līdzīga vijoles skaņai. Melodija tiek spēlēta uz taustiņiem. Lielākajai daļai ratu liru ir vairākas liekas stīgas, kas dod pastāvīgu monotonu pavadījumu melodijai, kā rezultātā skaņa ir līdzīga dūdām. Šī iemesla dēļ rata liru bieži izmanto pamīšus vai kopā ar dūdām, īpaši franču un mūsdienu ungāru tautas mūzikā. No 10.—13. gadsimtam rata lira bija populāra Eiropā.
| Rata lira | |
|---|---|
 | |
| wind | |
| Citi nosaukumi | griežamā lira |
| Klasifikācija | Stīgu instruments, stīgskanis |
| Hornbostela—Zaksa klasifikācija |
321.322-72[1] (Saliktais kastesveida stīgskanis ar griežamo ratu[1]) |
| Izgudrotājs | tradicionālās tautas mūzikas instruments |
Spēlēšana labot šo sadaļu
Rata lirai ir taustiņi, ar kuru palīdzību maina skaņas augstumu, kā arī rokturis, kuru griežot, tiek iekustināts koka rats, kas trinas gar stīgām kā bezgalīgs lociņš.
Vēsture labot šo sadaļu
Pirmā liecība par rata liras spēlēšanu ir Livonijā, kas attēlots 16. gadsimta gravīrā Sebastiāna Minstera grāmatā "Kosmogrāfija". Tā bija īpaši izplatīta zemākajā slānī — klejojošu menestrelu, aklu muzikantu un tamlīdzīgu izpriecu meistaru un diedelnieku vidū. Latvijā tā spēlēta, bet popularitāti nav guvusi.
Atsauces labot šo sadaļu
- ↑ 1,0 1,1 Muktupāvels 1999, 114.—115. lpp.
Literatūra labot šo sadaļu
- Valdis Muktupāvels. «Latviešu mūzikas instrumentu sistemātika». Latvijas Mākslas augstskolu asociācija, 1999. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2012. gada 3. Jūnijs. Skatīts: 2016. gada 11. augustā.
Ārējās saites labot šo sadaļu
- Kerolīna Filipsa: Rata lira iesācējiem. TED. Skatīts: 2017. gada 12. novembrī.
- Demonstrē Latvijā izgatavotu rata liru. Latvijas Avīze. YouTube 2012. gada 13. decembris. Skatīts: 2017. gada 12. novembrī.