Ukrainas Konstitūcija (ukraiņu: Конституція України) ir Ukrainas augstākais tiesību akts.[1]

Ukrainas Konstitūcija

Mūsdienu Ukrainas Konstitūciju 1996. gada 28. jūnijā pieņēma Ukrainas Augstākā Rada.

Kopš 1996. gada Ukrainas prezidenti (Leonīds Kučma, Viktors Juščenko, Viktors Janukovičs) ir uzsākuši piecus procesus, lai veiktu grozījumus Ukrainas konstitūcijā. Divas no šīm kampaņām (2000. un 2009. gadā) cieta neveiksmi, pārējās divas (2004. un 2010. gadā) noveda pie būtiskām izmaiņām Ukrainas politiskajā iekārtā. Pēdējo, piekto kampaņu iniciēja Viktors Janukovičs 2011. gadā, tās rezultāti saglabājās līdz pat varas maiņai 2014. gadā.

Ukrainas Augstākā Rada 2014. gada 21. februārī nobalsoja par 2004. gada konstitūcijas atjaunošanu.

Ukrainas konstitūcijai veltīta pastmarka

2018. gada septembrī prezidents Porošenko iesniedza Augstākajai Radai valsts konstitūcijas grozījumu projektu, lai tajā nostiprinātu Ukrainas eiropeisko un eiroatlantisko kursu. 2019. gada 7. februārī Augstākā Rada pieņēma šo likumprojektu. Tādējādi Konstitūcijas preambulā ir iekļauts formulējums par "Ukrainas tautas eiropeisko identitāti un Ukrainas Eiropas un eiroatlantiskā kursa neatgriezeniskumu".[2][3]

1996. gada Konstitūcijas struktūra

labot šo sadaļu

Tajā ir 15 sadaļas un 161 raksts:

1. sadaļa. Pamatnoteikumi.

2. iedaļa. Personas un pilsoņa tiesības, brīvības un pienākumi.

3. nodaļa. Vēlēšanas. Referendums.

4. nodaļa. Ukrainas Augstākā padome.

5. nodaļa. Ukrainas prezidents.

6. nodaļa. Ukrainas Ministru kabinets. Citas izpildvaras iestādes.

7. nodaļa. Prokuratūra.

8. nodaļa. Tieslietas.

9. nodaļa. Ukrainas teritoriālā organizācija

10. nodaļa. Krimas Autonomā Republika.

11. nodaļa. Vietējā pašpārvalde.

12. nodaļa. Ukrainas Konstitucionālā tiesa.

13. nodaļa. Konstitūcijas grozījumu ieviešana.

14. nodaļa. Nobeiguma noteikumi.

15. nodaļa. Pārejas noteikumi.

Ārējās saites

labot šo sadaļu